Šodien notiek noslēdzošā Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas sēde par jauno pedagogu darba samaksas modeli un skolu optimizāciju. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure TVNET atzina, ka pašvaldību saruna ar premjeri parādīja, ka izglītības sistēmai ir nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu plānotās reformas.
Dundure pauda gandarījumu, ka pašvaldības kliedēja mītus par to, ka tās neko nedara, lai sakārtotu skolu tīklu, un ka novados ir zemi izglītības kvalitātes rādītāji.
«Pirmkārt, mēs redzējām, ka, balstoties uz novada sociālekonomisko analīzi, pašvaldības pieņem lēmumus par atsevišķu skolu slēgšanu, apvienošanu, reorganizāciju, mainot izglītības ieguves pakāpes, pie skolām tiek atvērtas 5/6-gadīgo pirmsskolas izglītības grupas, kā arī pirmsskolas izglītības iestādes.
Otrkārt, ja par pamatu ņem centralizēto eksāmenu rezultātus, tad pašvaldības pierādīja, ka
izglītības kvalitāte lauku skolās, tai skaitā vidusskolās, ir pat augstāka nekā vidēji republikā.
Arī interešu izglītība ir pieejama,» viņa pauda.
Kā salāgot dažādās intereses par plānotajām reformām izglītībā?
Viņa atzina, ka pašvaldības ir dažādas un tās konkurē savā starpā. Parādās dažādas interešu grupas, taču vienojošais ir tas, ka visām pašvaldībām attiecībā uz izglītību ir kopējā likumdošana.
Jāņem vērā, ka izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības, tās ir pašvaldības iestādes bez juridiska statusa, tātad juridiskā atbildība par skolu ir uz pašvaldības pleciem.
«Runājot par skolu tīklu, it īpaši par vidusskolām, ir jāņem vērā, kur šī skola atrodas, cik tālu ir tuvākā skola, kāda ir satiksme, ceļu stāvoklis.
Īpaši ir jāizceļ skolas, kuras atrodas valsts austrumu pierobežā, ja mēs vēlamies, lai tur turpinātu dzīvot iedzīvotāji.
Skolu saglabāšana pierobežā ir ne tikai izglītības, bet arī tālredzīgas reģionālās politikas un valsts drošības jautājums. Skola laukos ir pilsoniskās, valstiskās piederības apziņas veidošanas vieta, kultūras un sabiedriskās dzīves centrs,» Dundure skaidroja.
Skolēnu skaits, atverot 10.klasi
Pašvaldību pārstāve norādīja, ka pašvaldības arī līdz šim savos saistošajos noteikumos ir noteikušas, ar cik skolēniem klasē var atvērt 10.klasi, taču, runājot par IZM piedāvāto variantu, organizācijai ir viedoklis, ka pašvaldībām ir tiesības atvērt 10.klasi, arī nesasniedzot noteikto skolēnu skaitu, trūkstošo finansējumu dodot no pašvaldības budžeta. Pašvaldība redz vietējās teritorijas attīstības iespējas, demogrāfisko situāciju un var prognozēt arī bērnu skaitu skolā.
Vidusskolu jautājums ir jāskata arī kontekstā ar profesionālās izglītības attīstību un iespēju bērniem tur mācīties, arī mazturīgajiem. Tātad ir nepieciešams risināt jautājumu par atbalsta palielināšanu audzēkņiem (ceļa izdevumu segšana, skolas kopgalds).
Nenovērtēta ir karjeras izglītības nozīme, lai bērns izvēlas sev piemērotāko
- vai tā ir ģimnāzija, vidusskola vai profesionālās izglītības iestāde, tāpēc Pašvaldību savienību mulsina tas, ka jaunajā pedagogu atalgojuma modelī ir noteikta tik liela attiecība pret skolēnu skaitu.
Jaunais pedagogu atalgojuma modelis
Dundure atzina, ka kopumā pašvaldības atbalsta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu, jo tas sakārto daudz jautājumu.
Taču joprojām jāturpina debates, kā atrisināt jautājumu par pirmsskolas pedagogu atalgojumu, tā finansējumu. Plānojot ilgtermiņā, tam ir jānāk no valsts mērķdotācijām.
Pašvaldību savienība uzskata - pirmsskolas pedagogs ir tāds pats pedagogs kā skolas pedagogs, ar tādām pašām prasībām par izglītību - ir jābūt augstākajai izglītībai un, pats galvenais, bērnudārza pedagogs ir svarīgākais pedagogs izglītības ķēdē, jo ieliek pamatus turpmākajai izglītībai.
Ir nepieciešama vienošanās par atbalsta personāla (logopēdu, psihologu, bibliotekāru) finansēšanu. It īpaši par logopēda nepieciešamību pirmsskolas un pamatskolas posmā.
Pieņemot jauno pedagogu atalgojuma modeli, ir jāatrisina sporta treneru atalgojuma jautājums, lai tas būtu atbilstošs to veicamajiem pienākumiem.
Rezumējot tikšanos, Dundure norādīja - pašvaldību saruna ar Ministru prezidenti parādīja, ka izglītības sistēmai ir nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu plānotās reformas izglītības sistēmā. Izglītības sistēmā motivēts pedagogs ar atbilstošu atalgojumu ir viens no kvalitatīvas izglītības galvenajiem pīlāriem.
