Pēc Briselē notikušajiem teroraktiem sociālistiem vairs nav attaisnojumu neatbalstīt Eiropas Savienības (ES) pasažieru datu reģistru, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V). Politiķe atgādināja, ka pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem beidzot šajā jautājumā sākās zināma kustība, lai gan pret to iebilda sociālisti, zaļie, kā arī liberāļi, kur katram bija savi motīvi. Pamatā tie bija saistīti ar cilvēku datu aizsardzību.
«Toreiz Eiropas Tautas partija (ETP) un sociālisti vienojās, ka nākamajā sesijā pieņemsim, bet tad atkal sākās runas un prasības, ka to nepieciešams pieņemt vienā pakotnē ar likumdošanas aktu par personas datu aizsardzību. Iepriekšējā sesijā, kas notika martā, ETP to prasīja iekļaut darba kārtībā un balsot, taču sociālisti un pārējie, izņemot konservatīvo partiju, nobalsoja pret,» viņa sacīja, norādot, ka personas datu aizsardzības regulai jābūt gatavai, vēlākais, maijā.
«Pēc tā, kas noticis tagad, nav nekādu attaisnojumu, lai sociālisti no balsojuma atteiktos,» viņa piebilda. Politiķe arī norādīja, ka Eiropas iekšlietu ministriem
jāvienojas par to, ka tiks izveidota kopēja un vienota Eiropas datu bāze par robežpārkāpējiem, kas jau bija iekļauts kā priekšlikums,
kuru izstrādāja Eiropas Komisija (EK). Tomēr ministri neesot piekrituši veidot kopējo datu bāzi.
«Šī vienošanās ir par to, kādā veidā tiks kontrolēta ārējā robeža, kā iegūsim priekšstatu, kādas personas šķērso mūsu robežas. Ja iekšlietu un tieslietu ministri nevienosies, tas viss pārceļas atkal par kādiem trim mēnešiem un būs nepieciešams pusgads, lai īstenotu šīs lietas,» viņa sacīja.
Savukārt intervijā laikrakstam «Diena» ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pieļāva, ka Latvija teroristu uzmanības lokā nav, bet ir jāsaprot, ka gan līdzekļi valsts aizsardzībai ārējās drošības stiprināšanai, gan iekšlietu sistēmai iekšējās drošības stiprināšanai, gan austrumu robežas kontrole ir absolūta prioritāte.
Ministrs uzsver, ka
cīņā ar terorismu, pirmkārt, svarīgs ir specdienestu darbs - izlūkošana, informācijas vākšana, maksimāla teroristu neitralizēšana, pirms viņi paspēj izdarīt ko jaunu.
Otrkārt, jāievieš pasažieru datu reģistrs un dažāda veida pasākumi, kas «varbūt pārprastas privātās dzīves aizsardzības vai kādu citu ideālu vārdā joprojām netiek veikti».
«Kas attiecas uz konfliktu risināšanu ārpus Eiropas Savienības -
jo ātrāk mēs tiksim galā ar politiskā noregulējuma procesu Sīrijā un vispār Tuvo Austrumu reģionā, jo efektīvāka būs cīņa arī pret terorismu pašā Eiropā.
Bet neaizmirsīsim, ka nedrīkstam koncentrēties tikai uz Sīriju. Pirms nedēļas Eiropas Savienības Ārlietu padomē runājām, ka Lībija, faktiski Ziemeļāfrika, kā tāda arī pārvēršas par zināmu teroristu bāzi. Šeit arī diemžēl pārāk lēni, piesaistot daudzus un dažādus spēlētājus, tiek meklēts politiskais risinājums, tiek runāts par valsts institūtu Lībijā stiprināšanu pēc politiskā noregulējuma panākšanas,» uzsver Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus, ziņo amatpersonas.
Divi sprādzieni Zaventemas lidostā, no kuriem vismaz vienu sarīkoja terorists pašnāvnieks, gandrīz vienlaicīgi notika ap plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika).
Aptuveni stundu vēlāk tika saņemtas ziņas par sprādzienu Briseles Mālbēkas metro stacijā, kas atrodas netālu no ES institūcijām.
