Pētījums: 65% vecāku atbalsta dzimumaudzināšanu skolās; pašiem vājas zināšanas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē Latvijas Universitātes docente Ieva Stokenberga un Rīgas Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte informēja, ka

80% vecāku seksuālā audzināšana šķiet obligāti nepieciešama.

Gandrīz tikpat daudz vecāku uzskata, ka viņiem pašiem ir jāveic bērna izglītošana par šīm tēmām, bet

65% uzskata, ka arī skolās seksuālajai audzināšanai ir jābūt.

15% aptaujāto vecāku uzskata, ka skolās noteikti nav nepieciešama seksuālā audzināšana.

Lielākā daļa jeb

60% vecāku uzskata, ka dzimumaudzināšana skolās var pasargāt bērnus no negribētas un nelabvēlīgas seksuālās pieredzes.

55% pauduši, ka tas būtu efektīvs veids kā samazināt nevēlamu grūtniecību un abortu skaitu, bet 65% uzskata, ka tas būtu efektīvs veids, kā samazināt HIV un citu seksuālā ceļā iegūto slimību izplatību.

Pētījumā tika aptaujāti 614 cilvēki. Aptaujātie bija vecumā no 18-74 gadiem un ar vismaz vienu bērnu.

Pētījuma veicēja Ķīvīte informēja, ka vecākus aptaujāja par to, vai ar bērnu būtu jāpārrunā seksuālie jautājumi un kam tas būtu jādara. Tāpat pētījumā tika noskaidrots, kā paši vecāki vērtē savu spēju un zināšanas par šiem jautājumiem runāt ar bērniem.

Vairāk nekā pusei vecāku ir vājas zināšanas par sieviešu reproduktīvo veselību

Lielākā daļa (80%) vecāku pārzina informāciju par seksuāli transmisīvajām slimībām, turpretī mazāk nekā puse ir pietiekami informēti par sieviešu reproduktīvo veselību.

Pētījuma rezultāti liecina, ka, piemēram, 56% sieviešu un 44,8% vīriešu nevarēja pareizi atbildēt uz jautājumu par menstruālā cikla garumu, bet 36% sieviešu un 35% vīriešu neatbildēja pareizi uz jautājumu, kurā menstruālā cikla brīdī ir lielāka iespēja sievietei iestāties grūtniecībai.

Pētījuma autores Latvijas Universitātes docente Ieva Stokenberga un Rīgas Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte norādīja, ka

vecāku zināšanas ir tieši atkarīgas no izglītības līmeņa - «ja vecākam ir augstāka izglītība, tad ir vairāk pareizo atbilžu.

Ja ir pamatizglītība, tad zināšanu līmenis ir zems.»

Stokenberga pauda, ka vecāki ir gatavi runāt ar saviem bērniem, ja paši ir pārliecināti par savu spēju sniegt argumentētas un pamatotas atbildes, tomēr pētījuma rezultāti liecina, ka

vecāki paši ne vienmēr ir pietiekami informēti, tāpēc bērnus izglītot nepieciešams arī skolās.