Islāmam raksturīgie sieviešu sejas aizsegi apliecina šīs reliģijas klātbūtni noteiktā politiskā telpā un faktiski ir kara pieteikums, žurnālistiem ceturtdien sacīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns.
Profesors uzsvēra, ka sieviešu sejas aizsegi sevī slēpj veselu pasākumu paketi, kas nav draudzīga Eiropas sabiedrībai un kultūrai, tostarp arī Latvijas videi. «Nikābs ir vesela pakete. Tas nozīmē to, ka sieviete ir pakļauta vīram, kuram ir tiesības viņu sist. Sejas aizsegi apliecina islāma klātbūtni vienā vai otrā politiskā telpā. Tas ir kara pieteikums,» sacīja Taivāns.
Faktiski sejas aizsegu nēsāšana piesakot etniski izolētu kopienu, uzskata Taivāns. Viņš par piemēru minēja Franciju un Beļģiju, kurās dzīvojošās lielās musulmaņu kopienas rada dažādas problēmas. To vidū parādoties arī dažādi aktīvisti, kas apsaukā sievietes, kuras nav «piedienīgi» apģērbušās. «Ja runājam par tiesībām izpausties - Eiropas vienlīdzības politika ir būvēta uz kristietības pamatiem. Islāms nekādu vienlīdzību neparedz - aiziešana no islāma ir sodāma ar nāvessodu. Šāda veida filosofija nav pieņemama Eiropas vidū un Latvijā,» skaidroja Taivāns.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka arī daudzās musulmaņu zemēs seju aizsedzošā apģērba nēsāšana ir aizliegta vai ierobežota.
Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izsludināts «Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums», ar kuru paredzēts noteikt aizliegumu personām nēsāt seju aizsedzošu apģērbu publiskās vietās.
Par publisku vietu likumprojekta izpratnē ir uzskatāma jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.
Par publisku vietu ir uzskatāmas arī izglītības iestādes, medicīnas iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, kredītiestādes, veikali, apdrošināšanas sabiedrības, teātri, kultūras nami, publisko pasākumu norises vietas, kā arī parki un ielas.
Likumprojekta ietvaros par publisku vietu neuzskata reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kurās notiek reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus, kas notiek publiskā vietā (piemēram, attiecīgu telpu īre privātajam pasākumam). Tāpat ierobežojums neattiecas uz privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kur īpašnieks nosaka nekustamā īpašuma izmantošanas noteikumus un kārtību.
Likumprojekts paredz izņēmumus, kad attiecīgais ierobežojums netiek piemērots. Tā kā spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd nosaka objektīvus apstākļus, proti, drošības, veselības un citus apstākļus, kuriem pastāvot personai ir obligāti jānēsā seju aizsedzošs apģērbs, ir paredzēti attiecīgi izņēmumi, kad ierobežojums aizsegt seju netiek piemērots. Piemēram, personai, kas brauc ar motociklu, obligāti jābūt ķiverei (tomēr, ja persona apmeklē valsts iestādi vai banku, ķivere ir jānoņem), tāpat noteiktu profesiju pārstāvjiem, pildot amata pienākumus, arī jāaizsedz seja.
Ierobežojums nebūtu attiecināms uz obligātām prasībām, kuras ir noteiktas normatīvajos aktos gadījumos, kad seju aizsedz sporta vai mākslas pasākumu laikā, veselības stāvokļa vai laika apstākļu dēļ, kā arī valsts tautas svētku un kultūrvēsturisko pasākumu laikā. Ierobežojums nav attiecināms arī uz masku ballēm, noteiktiem svētkiem raksturīgo apģērbu nēsāšanu.
