Rudzītis: 8. marts ir dievietes svētki, kurā priesterienes pieņem ziedojumus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

8. marts pārvērsts par dievietes svētkiem, kuros sievietes kā priesterienes saņem ziedojumus, uzskata rakstnieks un ārsts Viesturs Rudzītis. Turpretim sociālantropologs Roberts Ķīlis uzskata, ka sieviešu dienas sākotnējā jēga – pievērst uzmanību sieviešu tiesību jautājumiem un cīnīties pret sieviešu diskrimināciju, nav zaudējusi savu nozīmi.

Sieviete uz vīrieša ceļa

Pirms 100 gadiem sieviete – skolotāja zēnu skolā bija sensācija. Tagad skolotājas pārsvarā ir sievietes. Latvijā 80% tiesnešu ir sievietes. 51% darba vietu strādā sievietes. 56% gados jaunu sieviešu iepretim 26 % puišu iegūst augstāko izglītību. Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā vairāk nekā puse valsts amatpersonu ir sievietes, iemeslus, kāpēc Starptautiskā sieviešu diena sākotnējā dzimumu līdztiesības kontekstā Latvijā vairs nav aktuāla, uzskaita rakstnieks un ārsts Viesturs Rudzītis. «Runāt par diskrimināciju, necieņu pret sieviešu vajadzībām, to neuzklausīšanu ir mazākais absurdi. Upura loma ir vilinoša , piemēram, Kārlim Marksam upuri bija strādnieki. Tā ir inerce, kas palikusi no pilsonisko cīņu laikiem. Lieta tāda, ka vislielākajam upurim visvairāk taču pienākas. Tikpat kā nekādu iespēju izcīnīt sev upura lomu nav heteroseksuālam baltajam vīrietim, kristietim. Nedaudz lielāka iespēja ir sievietei, it īpaši, ja viņa ir lesbiete vai melnādainā. Sieviešu emancipācija ir ideoloģiski noteikta, bet patiesībā nekādi nepalīdz sievietei. Emancipācija vilina sievieti kļūt par vīrieti,» stāsta Rudzītis. Pēc viņa domām, 8. marts šajos laikos ir pārvērsts par tādiem kā dievietes svētkiem.

Neziedot dievietei nedrīkst! Un sievietes, kā dievietes priesterienes, pieņem ziedojumus.

"Tas ir arhetipisks mehānisms, kuram nav nekāda sakara ar sieviešu emancipāciju, cīņu par vienlīdzību, bet šajā punktā – 8. martā nesavienojamās lietas sastopas.» Rudzītis saka, ka daudzas rietumu sievietes savu attīstību redz vīrišķajā ceļā. «Daba sievietei dod iespēju izvēlēties iet pa mātes ceļu vai vīrieša ceļu, kas nozīmē konkurēšanu un vīriešu izstumšana no viņu teritorijām. Tajā pašā laikā vīriešiem nav instrumentu, ar ko aizsargāt savas pozīcijas, jo viņiem ir aizliegts būt vardarbīgiem. Rezultātā viņi kļūst pašdestruktīvi un autoagresīvi.

Ir notikusi vienpusēja - vīriešu atbruņošanās. Ja vīrieši būtu vardarbīgi, viņi teiktu, lai bābas iet mājās.

Iedodot sievietei ieročus, ar kuriem viņa var negodīgi konkurēt, cieš sievišķība. Līdz ar to sieviete kā sieviete neattīstās un smagi cieš vīriešu vīrišķība.» Rudzītis norāda uz vēlēšanu maratonu Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā iezīmējās vērtību atšķirības, Hilarijai Klintonei pārstāvot feministisko pozīciju. «Latvijā ir izteikta liberālā ideoloģija, kas, izpaužas kā «māte kopā ar bērnu pret tēvu».

Rezultātā mēs redzam pieaugušu vīrieti ar bārdu, kurš ir infantils, pārbijies un neko nespēj likt pretim sievišķajai agresivitātei.

Tāpēc ne mazums vīriešu tā arī nepieaug – viņiem nav bijis tēva, kas kompensētu mātes spiedienu, ļaujot netraucēti attīstīties.»

Brežņeva atribūtika ir nesvarīga

Sociālantropologs Roberts Ķīlis
Sociālantropologs Roberts Ķīlis Foto: LETA

Dzimums ir svarīgs!

Ņemot vērā Sieviešu dienas apšaubāmo izcelsmi – sieviešu iziešanu ielās, kūdīšanu, karogu vicināšanu, purpināšanu, šo svētku tradīcija nav visai pozitīva un skaidra. Skaista un cienīga tradīcija ir Mātes diena, saka Latvijas juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Pēc viņa domām, atzīstama ir jaunpienākusī Tēva diena. Arī šos svētkus vajadzētu svinēt, uzturēt un visādi veicināt. «Es vārdus māte un tēvs vienmēr rakstu ar lielo burtu.» Pēc Borovkova domām, Mātes dienai kalendārā jābūt iezīmētais sarkanā krāsā - kā svētku dienai. «Diemžēl Mātes diena «bez kaitējuma tautsaimniecībai» automātiski ir ielikta svētdienā.» Jurists piemetina, ka neesot karojošs 8.marta noliedzējs – ja kāds vēlas atzīmēt, lai dara to. Pēc viņa domām, sievietei katra diena jāizjūt kā svētki, tāpēc vien, ka viņa ir sieviete. Savukārt tas, ka padomju laikos sievieti loloja un aplidoja reizi gadā, bet pārējās dienās viņa bija darba zirgs. Nebija normāli. Borovkovs uzskata, ka, lai gan «ar vīrišķību pie mums vēl nav fatāli», aizvien biežāk skaidri nodalītu dzimumu jautājumi kļūst par tabu tēmu, jo liberālo rietumu retorikā parādoties dažādi starpdzimumi.

Stambulisti (Stambulas konvencijas atbalstītāji) runā par dzimumu gradācijām - 48 dzimumiem, kurus persona var izvēlēties neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma.

Ir anekdote par to, ka Vācijas parlamentā uzruna sākas: «Cienījamās dāmas, godātie kungi...». Seko pusstundu garš dažādu transgenderu uzskaitījums. Kad politkorekto parlamentārieti pārtrauc ar lūgumu sākt beidzot runu, viņš saka : «Paga, paga, es vēl visus neesmu uzskatījis.» Lai ko arī neteiktu liberāli domājošie, dzimumam ir nozīme. Vīriešu un sieviešu atšķirības ir skaistas un nozīmīgas.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu