Neapmierinātība ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izdienas pensiju likumprojekta virzību Saeimā bija iemesls bijušā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa atbrīvošanai no amata, intervijā žurnālam «Ir» atzina Krieviņš.
Neapmierinātība ar KNAB izdienas pensiju virzību bija iemesls Krieviņa atbrīvošanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš stāstīja, ka pagājušajā nedēļā no rīta bija ielūgums ierasties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS). Sarunā viņš pauda neapmierinātību ar KNAB izdienas pensiju likumprojekta virzību Saeimā.
«Un tad man tika piedāvāts parakstīt atlūgumu ar nākamo dienu, 21.martu, jo neesot nodrošināta normāla pārstāvniecība Saeimas komisijā, lai gan es tajā mirklī atrados ārpus Latvijas, un par to, ka nav šis jautājums beidzot «nokopts»,» stāstīja Krieviņš.
Viņš atzina, ka viņš kā Valsts kancelejas vadītājs un KNAB konkursa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par minētā likumprojekta virzību, tomēr viņš piebilst, ka viņam neesot jānodrošina Saeimas komisiju labvēlīgs balsojums par kādu likumprojektu.
«To redzējām divās Saeimas komisiju sēdēs, kas nobalsoja pret, - neraugoties uz to, ka visi likumprojekti un arī Ministru kabineta noteikumu projekts jau janvāra sākumā tika izskatīti koalīcijas padomē. Tiku atlaists par to, ka nepietiekami daudz darīju attiecībā uz šo likumprojektu. Man ir grūti spriest, vai tas ir iegansts vai cēlonis. Man jau liekas, ka mūsu valstī neatlaiž ierēdņus tikai par to, ka viņi nav piedalījušies vienā komisijas sēdē,» sacīja Krieviņš.
Krieviņš stāsta, ka valsts pārvaldē strādā vairāk nekā desmit gadus un, protams, viņš netic, ka par viena likumprojekta neaizstāvēšanu Saeimā atbrīvo no amata. «Šādus piemērus īsti neatceros, acīmredzot būšu pirmais. Tas uzliks zināmu augstāku kvalitātes latiņu visai pārējai valsts pārvaldei,» piebilda Krieviņš.
Jau ziņots, ka no 21.marta Krieviņš vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus.
Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pildīs Valsts kancelejas direktora vietniece, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) Valsts kancelejas vadītāja amatam izvirzījis pašreizējo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Jāni Citskovski.
Jautājums par viņa apstiprināšanu tika iekļauts jau šīs nedēļas valdības dienas kartībā, taču koalīcijas padomes sēdē pēc partijas «Vienotība» lūguma uz nedēļu tas tika atlikts.