RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kā kontrabandists palīdzēja Krievijai sagūstīt igauņu virsnieku

Holger Roonemaa/ Re:baltica 7
Aizturēto policijas foto | Foto: lietas materiāli

Krievija Igaunijas pierobežā vervē kontrabandistus, lai tie darbotos kā spiegi un ziņotāji, tā veicinot destabilizāciju NATO dalībvalstī, pierāda BuzzFeedNews un Re:Baltica kopā veiktā izmeklēšana. Pēdējos divos gados arestēti un par spiegošanu Krievijas labā notiesāti vismaz pieci vīrieši. Viņu lietas atklāj, kādā veidā Krievijas galvenais drošības dienests (Federālais drošības dienests jeb FSB) darbojas Igaunijas teritorijā.

Visi pieci bija zināmi kā kontrabandisti — sākot ar cigaretēm un beidzot ar cilvēku nelegālu pārvadāšanu. FSB izdevās viņus piespiest uz slepenu sadarbošanos, tādā veidā ļaujot izvairīties no ilgas sēdēšanas Krievijas cietumos.

Tiklīdz viņus izdevās savervēt, vīriešu uzdevums bija vākt un Krievijai nodot dažādu informāciju, piemēram, par Igaunijas karabāzēm vai robežsargu patruļu metodēm.

«Viņi ir viegls FSB vervētāju mērķis,» saka Igaunijas iekšējā drošības dienesta (KAPO) vadītāja vietnieks Aleksandrs Tots (Aleksander Toots), kurš pārrauga dienesta pretizlūkošanas daļu un bija personīgi iesaistīts izmeklēšanās. Notiesātajiem principā bija neiespējami pateikt nē saviem vervētājiem. «Ja atsakies sadarboties, vari nonākt lielās nepatikšanās, jo FSB zina, ka tu nodarbojies ar kontrabandu un šķērso robežu nelegāli. Perspektīva nonākt cietumā Krievijā nav diez ko pievilcīga. No otras puses — ja piekrīti sadarboties, vari sākt cerēt, ka FSB sāks piesegt tavas nelikumīgās darbības.»

Igauņiem no 2008. līdz 2013. gadam izdevās arestēt vairākas augstas amatpersonas, kuras apsūdzēja par spiegošanu Krievijas labā. Viņu vidū bija divi KAPO virsnieki un Hermans Simms (Herman Simm), kurš Aizsardzības ministrijā vadīja NATO pielaižu izsniegšanas departamentu.

BuzzFeedNews un Re:Baltica izmeklēšana tagad pirmo reizi gaismā izceļ vēl vienu krievu taktiku — vervēt zemāka līmeņa spiegus. Turklāt šī taktika ir novērota ne tikai Igaunijā, bet arī kaimiņos Latvijā. Valsts galvenais drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, 2015.gada pārskatā pieminēja, ka FSB piespiež sadarboties gan pierobežas iedzīvotājus, gan regulāros ceļotājus, nereti izmantojot draudus un šantāžu. Lai gan dienests minēja, ka SAB fiksējis vairākus šādus gadījumus, sīkākas ziņas par tiem nekad nav izpaustas.

Lai gan Igaunija ir maza valsts ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, atrašanās vietas un vēstures dēļ tā ir kļuvusi par Kremļa stratēģiju izmēģināšanas poligonu, un ziņas par kontrabandistiem – spiegiem noteikti radīs viļņošanos citās NATO valstīs.

Jebkas, ko izmēģina Igaunijā, agri vai vēlu nonāk Rietumos. Vēl pirms krievu drošības dienesti ķērās pie ielaušanās ASV datorsistēmās, viņus jau turēja aizdomās par šāda veida uzbrukumiem Igaunijai — pēc padomju pieminekļa demontāžas 2007. gadā valsts piedzīvoja sāpīgu kiberuzbrukumu vilni.

No Krievijas ar mīlestību

Pieci vīrieši, kas notiesāti par spiegošanu Krievijas labā, cits citu nepazīst, taču viņiem ir daudz kā kopēja. Četri no viņiem dzīvoja Krievijas pilsētā Pleskavā, kas atrodas 40 km no Igaunijas robežas. Visiem četriem ir dubultpilsonība — Krievijas un Igaunijas. Piektais, kas dzīvo Igaunijā, ir nepilsonis.

Visi pieci parakstīja līgumu par sadarbošanos ar FSB un saņēma naudu par izpildītajiem uzdevumiem, stāsta Tots. Daži maksājumi bija pavisam niecīgi — tikai 2000 rubļu jeb 30 eiro. Taču šos vīriešus nauda interesēja maz. Viņi tika nolikti ļoti vienkāršas izvēles priekšā: sēdēt cietumā Krievijā vai palikt uz brīvām kājām un turpināt savu nelikumīgo kontrabandas rūpalu, labi zinot, ka vismaz Krievijas robežsargi uz to pievērs acis.

Līdzīgu taktiku Krievijas drošības dienests izmanto arī pret citiem nelikumībās pieķertajiem, ieskaitot hakerus.

Izmeklēšanā iesaistītās personas stāsta, ka kontrabandistu vervēšana izskatās pēc labi izstrādātas shēmas. Trīs izmeklētāji no divām Igaunijas iestādēm — Policijas un robežkontroles departamenta, kā arī Nodokļu un muitas departamenta — skaidri izgaismo faktu, ka pēdējos gados Krievija vairs nemaz necenšas tvarstīt vai vismaz apgrūtināt kontrabandistu rosīšanos. «Es esmu pārliecināts, ka tā nav tikai vienkārša viena vai divu robežsardzes amatpersonu uzpirkšana. Šīs saites ved kaut kur augstāk,» saka viens no avotiem.

Vervējot kontrabandistus, FSB risks ir mazs. Jo savaņģotās personas, kā saka Igaunijā, ir «prügikala» jeb mazās zivtiņas — tās var norakstīt, kad vien nepieciešams. Ja kādu no viņiem notver, FSB nezaudē vērtīgu kadru, kura apmācīšanai veltīti gadi. Un vienmēr var salīgt aizstājēju. Tiek lēsts, ka uz 130 km garās Igaunijas—Krievijas robežas darbojas vairāki desmiti kontrabandistu grupējumu.

Lieta Nr. 1: Pāvels

44 gadus vecais Pāvels Romanovs ir viens no pieciem vīriešiem, kas tika notverts par spiegošanu Krievijas labā.

Apvidus, kurā robežsargi aizturēja Romanovu.
FOTO: Holger Roonemaa

Tas notika pulksten 13.15 netipiski karstā piektdienā 2014. gada pavasarī. Romanovs apturēja savu auto kādā pierobežas krustojumā, kur tobrīd atradās arī igauņu robežsargu patruļa.

«Iepriekšējā naktī sarīkoju ballīti vairākiem sava ciema kaimiņiem. Pēc brokastīm un dušas jutos skaidrā. Taču vēlējos pārliecināties, ka drīkstu braukt tālāk,» Romanovs stāsta Buzzfeed/Re:Baltica, atkārtojot to pašu apstāšanās izskaidrojumu, ko viņš stāstīja arī lietas izmeklētājiem. Kāpēc viņš izjutis tik lielu nepieciešamību apstāties, Romanovs joprojām īsti nevar izskaidrot un šausta sevi par paša muļķību.

Kad Romanovs izkāpa no auto, viņš bija acīm redzamā alkohola reibumā, teikts patruļas ziņojumā. Robežsargi viņu uzreiz atpazina. Jau ilgāku laiku viņi turēja Romanovu aizdomās par kontrabandu. Pirms tam vīrietis bija sodīts par vairākiem salīdzinoši sīkiem pārkāpumiem: sabiedriskās kārtības traucēšanu, nelegālu robežas šķērsošanu (par to saņēma naudassodu) un izvairīšanos no alimentu maksāšanas (par to piesprieda sešu mēnešu ieslodzījumu). Taču robežsargi līdz tam nebija spējuši inkriminēt iesaistīšanos būtiskākos pārkāpumos. Pēc auto apstāšanās pienāca kārta kārtējai apsūdzībai: par sēšanos pie stūres ar bīstami augstu un krimināli sodāmu alkohola līmeni organismā.

Romanovs bija pieredzējis kontrabandists. Viņa pamatnodarbošanās bija nelikumīga cigarešu transportēšana, kas padevās itin labi. Viņš vadīja desmit cilvēku bandu, kurā katram bija specifiski pienākumi. Romanova labā roka bija vīrietis vārdā Vladimirs — atbildīgs par cigarešu iepirkšanu Krievijā un nogādāšanu līdz robežai. Trīs citi vīri, ieskaitot Romanova 19 gadus veco dēlu Mihailu, stāvēja sardzē, lai uzmanītu iespējamo robežpatruļas tuvošanos. Trīs šoferi bija atbildīgi par kontrabandas aizvešanu prom no robežas, bet vēl divi citi parasti virzījās 2—3 kilometrus pirms kontrabandas auto, lai pārliecinātos, ka ceļš ir «tīrs». Romanovs pats bija atbildīgs par sadarbību ar uzpircējiem Igaunijā.

Romanovu pazina kā bosu, kas vienlīdz godīgi izturējās pret katru padoto. Pats sev un pārējiem maksāja 500 eiro par katru operāciju, kas parasti sastāvēja no diviem pārbraucieniem pāri robežai, kopumā nelikumīgi ievedot Igaunijā 20 kastes jeb 400 000 cigarešu. Tā bija laba peļņa pierobežas joslā, kur ir augsts bezdarba līmenis un vidējā mēnešalga ir aptuveni 800 eiro.

Robežsargi bija priecīgi, ka beidzot izdevies arestēt aizdomās turēto. Viņi gan tobrīd nenojauta, ka braukšana dzērumā un cigarešu kontrabanda ir nevainīgākie Romanova noslēpumi. Izrādījās, ka vīrietis jau 20 gadus spiego FSB labā.

Romanova bandas cigarešu kontrabandas lietā tiesai bija 15 sējumi.
FOTO: Holger Roonemaa

Krievijas drošības dienests viņu savervēja 1994. gadā, aptuveni ap to pašu laiku, kas sākās karš Čečenijā, stāsta Tots. Tolaik Krievija speciāli meklējusi tādas personas, kas labi orientējas nemiernieku republikā.

Intervijā BuzzFeed/Re:Baltica Romanovs stāstīja, ka tolaik nodarbojies ar lietoto auto iepirkšanu Vācijā un Somijā un pārdošanu Čečenijā. Viņš pazinis toreizējo čečenu kaujinieku līderi Džoharu Dudajevu, jo draudzējies ar ģenerāļa meitu Danu. (Šo apgalvojumu nav iespējams pārbaudīt). Kā zināms, Dudajevs 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā bija dislocēts padomju karabāzē Igaunijā. Sākoties Čečenijas karam, Dudajevs atradās frontes otrā pusē — kopā ar čeceniem, kas karoja pret Krieviju.

Kad Čecenijā sākās kaujas, Romanovs atgriezās Igaunijā un turpināja strādāt FSB labā. Pildīja gan kopējos Krievijas drošības dienesta, gan arī īpašās FSB robežizlūkošanas nodaļas uzdevumus, apgalvo Tots. Vāca informāciju par Igaunijas robeždienesta taktiku, patruļu laikiem un novērošanas kameru atrašanās vietām.

FOTO: .

Romanova pienākumos bija arī vākt datus par militārajām un drošības struktūrām Igaunijas dienvidaustumos, piemēram, par igauņu zemessardzes bāzi Sāna (Sänna) un Kuperjavova kājnieku bataljona bāzi pie Viru pilsētas. Spiegs arī centās ievākt un nodot FSB faktus par dažādu Igaunijas drošības aģentūru — policijas, robežkontroles un KAPO — amatpersonām: viņu ieradumiem, interesēm un vājībām.

Kontrabanda + spiegošana = ?

Romanovu aizturēja par braukšanu dzērumā, taču pēc liecību sniegšanas izlaida no izolatora un aizliedza izbraukt no valsts.

Nepilnu gadu vēlāk viņu aizturēja un notiesāja par kontrabandu. Jau esot cietumā, KAPO sāka lietu par spiegošanu.

Lieta par kontrabandu tika sākta krietni vēlāk, jo izmeklētāji gribēja būt droši, ka savākuši pietiekami daudz pierādījumu, lai likvidētu Romanova vadīto kontrabandistu grupējumu. Lai to panāktu, tika izplānota smalka operācija, kurā iesaistīja arī KAPO norīkotos nodokļu un muitas virsniekus.

Komanda izvēlējās operācijas datumu — 2015. gada 10. februāra nakti. Bija zināms, ka Romanova banda ieplānojusi kārtējo kontrabandas sūtījumu pāri robežai. Temperatūra nokrita līdz mīnus 10 grādiem, zemi klāja sniegs un pūta kaulus stindzinošs vējš. Viens bandas loceklis bija norīkots izlūkos pie Romanova mājas, kas atrodas līdzās vienīgajam ceļam, kas ved uz robežu. Pārējie bandas dalībnieki gatavojās noīrētos šķūnīšos tuvāk robežai.

Romanovs un vairāki viņa rokaspuiši tika arestēti brīdī, kad ar sniega motocikliem iebrauca lielus apļus, lai jauktu pēdas pirms došanās pāri Krievijas robežai.

Izmeklētāji bija patiesi pārsteigti, ieraugot, cik profesionāli aprīkoti bija kontrabandisti. Bez maskēšanās tērpiem, sejas maskām un īpaši pagatavotām virvēm smago cigarešu paku pārvietošanai bandas rīcībā bija profesionāla pretizlūkošanas aparatūra – nakts redzamības brilles, termiskās kameras, radiosakaru traucētāji un novērošanas kameras, kuras acīmredzot tika izvietotas kokos, lai brīdinātu par iespējamo robežpatruļas tuvošanos. Viens no nakts redzamības aparātiem bija militāra ierīce ar apzināti noskrāpētu reģistrācijas numuru. «Igaunijā neko tādu nopirkt nevar,» skaidro viens no izmeklētājiem.

FOTO: lietas materiāli

Ātri vien visa Romanova banda tika aizturēta un viņš pats drīz vien atzinās kontrabandas operāciju vadīšanā. Izmeklētāji pierādīja, ka grupa nelegāli šķērsojusi robežu vismaz 13 reižu, pārvedot vairāk nekā 2,5 miljonus muitā nedeklarētu cigarešu un tādā veidā nopelnot vismaz 80 000 eiro.

Viens no lietā iesaistītajiem muitniekiem stāsta, ka brīdī, kad Romanovam uzrādīta apsūdzība, viņš sajūsmā sasitis plaukstas. Izmeklētājiem acīmredzot, bija izdevies savākt pierādījumus tikai par pavisam niecīgu nelegālā biznesa apjomu.

Romanovs tiesā atzina savu vainu, un viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu. Mēnesi vēlāk KAPO lūdza tiesnesim ļaut Romanovu pratināt citā kriminālizmeklēšanā.

Nav precīzi zināms, kad KAPO radās nojausma, ka Romanovs nav tikai kontrabandists — jebkura izmeklēšana spiegošanas lietās Igaunijā ir valsts noslēpums. Vien zināms, ka, saņēmuši tiesneša atļauju, KAPO sāka pratināt ieslodzīto par viņa sakariem ar FSB.

Romanovs esot sācis runāt otrajā pratināšanas reizē. 2015. gada 22. oktobrī viņš atkal bija tiesas zālē — šoreiz jau par spiegošanu. Par to viņam piesprieda četrus gadus un 10 mēnešus cietumā. Vēlāk termiņš tika samazināts līdz 22 mēnešiem, jo Romanovs piekrita pēc iznākšanas no cietuma regulāri apmeklēt probācijas dienesta virsnieku.

Romanova banda nav maza: te visi kopā fiksēti viena dalībnieka kāzās. Romanovs ir ceturtais no kreisās. Avots: lietas materiāli

Romanova banda nav maza: te visi kopā fiksēti viena dalībnieka kāzās. Romanovs ir ceturtais no kreisās.
FOTO: lietas materiāli

Lieta numur 2, 3, 4…

Romanovs ir labāk zināmais no pieciem vīriešiem, kas pēdējo divu gadu laikā notiesāti par spiegošanu Krievijas labā.

Aleksandrs Rudņevs bija tikko nosvinējis savu 21. dzimšanas dienu, kad viņu arestēja 2015. gada martā. Saskaņā ar KAPO publiskoto informāciju, jaunā vīrieša pienākums bija ievākt informāciju par militārajām mācībām un Igaunijas armijas karatehnikas pārvietošanos.

Un tad seko intriģējošā Estona Kohvera lieta.

KAPO virsnieku Kohveru 2014.gada septembrī nolaupīja Krievijas specvienība, kad viņš pildīja savus pienākumus pie robežas. Pārtveršanas operācija ilga tikai pāris minūtes. Krievi uzspridzināja dūmu granātas un izmantoja citas metodes, lai viņu dezorientētu. Igauņu amatpersonas uzstāj, ka FSB aģenti pārvilka virsnieku pāri robežai. Savukārt Krievija vienmēr noliegusi, ka Kohvers ticis sagūstīts Igaunijas teritorijā.

Par spīti ES un ASV diplomātiskajam spiedienam, Kohveram piesprieda 15 gadu cietumsodu par spiegošanu.

Tikai gadu vēlāk — 2015. gada 26. septembrī — Kohvers varēja atgriezties Igaunijā, kad uz viena no Igaunijas un Krievijas robežas tiltiem tika sarīkota klasiska ieslodzīto apmaiņa.

BuzzFeed/Re:Baltica tagad var atklāt, kas ievilināja Kohveru slazdā. Tas ir sīks kontrabandists Maksims Gruzdevs, norāda Tots. Sagūstīšanas brīdī Kohveram līdzi bija pistole Taurus, 5000 eiro skaidrā naudā un noklausīšanās ierīce. Izrādās, Gruzdevs bija apsolījis Kohveru iepazīstināt ar kādu trešo personu, kas varētu sniegt ziņas par pārrobežu korupciju. Nauda bija domāta kā atlīdzība šai trešajai personai.

KAPO jau agrāk zināja par Gruzdeva lomu notikušajā, taču atlika viņa aizturēšanu līdz brīdim, kamēr Kohvers būs atgriezies Igaunijā. Turklāt FSB bija pārtraukusi sadarbošanos ar Gruzdevu — viņš savu netīro darbiņu jau bija padarījis.

«Viņš [Gruzdevs] nezināja, ka esam lietas kursā par viņa lomu šajā lietā, un mēs to labi izmantojām,» saka Tots.

KAPO pārstāvji ļāva Gruzdevam inkriminēt pašam sevi brīdī, kad viņš nodeva nelielu kukuli kādai amatpersonai Pilvas (Põlva) pilsētiņā 2015. gada augustā. Taču tobrīd Kohvers aizvien atradās cietumā Krievijā, tāpēc izmeklētāji atlika Gruzdeva arestēšanu. Viņi nevēlējās riskēt un jebkādā veidā apdraudēt tobrīd notiekošās diplomātiskās sarunas par Kohvera iemainīšanu pret Alekseju Dresenu — bijušo KAPO virsnieku, kuru atzina par vainīgu slepenā sadarbībā ar FSB un līdz ar to valsts nodevību, 2012. gadā piespriežot 16 gadus cietumā.

Ilgi gaidītā cietumnieku apmaiņa, kā jau minēts, notika 2015. gada 26. septembrī. Nedēļu vēlāk KAPO izmeklētāji arestēja Gruzdevu.

No visiem pieciem notiesātajiem spiegiem viņš ir pēdējais, kas vēl atrodas ieslodzījumā. Atbrīvošana paredzēta šoruden. BuzzFeed/Re:Baltica nosūtīja lūgumu intervēt Gruzdevu cietumā, taču ieslodzītais neatsaucās.

Dubultpilsonības lāsts

Igaunijai nav iespējams tā vienkārši atkratīties no savas nepatīkamās vēstures ar Krieviju, un spiegu skandāli nav izņēmums.

Izņemot Romanovu, pārējie četri spiegošanā notiesātie ir Igaunijas un Krievijas dubultpilsoņi, kas ļāva viņiem rosīties abās robežas pusēs. Protams, viņi nepiedzima ar šādām pasēm — tās viņi saņēma tikai nesen. Saskaņā ar likumu Igaunija pēc PSRS sabrukuma savu pilsonību automātiski piešķīra ikvienam iedzīvotājam (vai viņu pēctecim), kas dzīvojis tās teritorijā pirms Otrā pasaules kara. Pirms padomju okupācijas Pečoru apgabals, kas tagad atrodas Krievijas jurisdikcijā, bija Igaunijas daļa. Un tieši no šīs vietas nākuši visi notvertie spiegi.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem četri dubultpilsoņi uz Igaunijas pasi pieteikušies nesen. Piemēram, Artjoms Maloševs, kas tika aizturēts 2016. gada maijā, igauņu pasi saņēma 2013. gada augustā. Izrādās, ka tobrīd viņš jau divus gadus bija pildījis FSB rīkojumus un saņēmis par to naudu, apgalvo KAPO.

Divi citi — Aļiks Hutšbarovs un Aleksandrs Rudņevs — igauņu pasei pieteicās 2006. gada vasarā un savu kontrabandistu karjeru sāka dažus gadus vēlāk.

Igaunijas prokurore Inna Omlere (Inna Omler) uzskata, ka minētie vīrieši pilsonības likumu izmantojuši savām ērtībām. «Reizēm man sažņaudzas sirds, domājot par to, cik viegli šie spiegi tikuši pie Igaunijas pilsonības. Mēs paši esam atvēruši durvis tādiem cilvēkiem, lai viņi varētu iekļūt mūsu zemē un sākt vākt informāciju spiegošanas nolūkos.»

Igaunijas ģenerālprokurore Lavlija Perlinga (Lavly Perling) norāda, ka notverto spiegu izraidīšana būtu bijis visvieglākais solis, tomēr stāšanās tiesas priekšā ir svarīgāka. «Jau pats fakts, ka visas šīs lietas mēs esam noveduši līdz tiesai, demonstrē mūsu spēku, un tam ir simboliska nozīme.»

Grūti pateikt, cik daudz līdzīgu kontrabandistu—spiegotāju joprojām rosās Igaunijā. KAPO šefa vietnieks Tots pauž pārliecību, ka nākotnē sagaidāmi jauni aresti. Tas ir pavisam vienkāršs varbūtības likums.

Dzīve pēc

Romanovu brīvībā izlaida 2016.gada 10. decembrī. Viņš ir atgriezies savās mājās, kas atrodas pusceļā starp Krievijas robežu un pirmo robežsargu bāzes punktu Igaunijā. Dzīvo kopā ar sievu Jeļenu, ar kuru salaulājās, vēl esot ieslodzījumā. Pirmā sieva Lada nomira ar audzēju pirms četriem gadiem.

Romanova māja pierobežā
FOTO: Holger Roonemaa

Uz māju ved grants ceļš ar garu bērzu aleju. Pagalms ir pilns ar krāmiem — veciem auto un kokzāģēšanas ierīcēm. Žurnālista viesošanās dienā pagalmā vairāki vīri laboja vecus automobiļus, ķēdē piesiets liels suns.

«Tā mēs tagad dzīvojam,» saka Romanovs. Viņam ir noguruša cilvēka acis un izspūruši, plāni mati, liekot izskatīties vecākam par saviem 44 gadiem. «Mums ir vistas un zosis, pushektārā zemes audzējam zemenes.»

Pirmajā brīdī grūti aptvert, ka tieši šāda ir bijušā spiega ikdiena.

Zemenes ēd paši un pārdod, kas dod nelielus papildu ienākumus vasarā.

Vīrietis saņem 97 eiro sociālo pabalstu un 202 eiro pensiju, jo jaunībā boksa mačā gūts ievainojums ļāvis pensionēties agrāk.

Viņš neoficiāli piepelnās dažādās haltūrās. Ar nelielu kravas auto izpilda vietējo cilvēku pasūtījumus preču pārvadāšanai. Romanova mobilais tālrunis zvana gandrīz bez mitas. Viens no zvanītājiem ir kāds vīrietis no Krievijas, kas ieradies iepirkt metāllūžņos nodot paredzētus dzinējus.

Vēl esot vairāki uzņēmumi, kuru darbība ir apstājusies Romanova īpašās situācijas dēļ. «Man pieder mājokļu remontfirma Nīderlandē un kompānija, kas būvē guļbūves Krievijā,» viņš stāsta. «Man nemaz nevajadzētu valsts atbalstu, bet es nevaru izbraukt no valsts, lai vadītu šos uzņēmumus.» Aizliegums atstāt valsti noteikts uz trim gadiem, turklāt regulāri jāreģistrējas pie probācijas uzrauga.

«Tagad es vienkārši esmu bez darba esošs cietumnieks.»

Vienīgā tēma, par kuru Romanovs atsakās runāt, ir viņa Krievijas spiega karjera. «Es negribu iekulties jaunās nepatikšanās. Esmu apsolījis, kar par to vairs nerunāšu.»

Pēc atkārtota jautājuma «Vai vismaz varat publiski atzīties, ka bijāt spiegs?», Romanovs dziļi ievelk cigaretes dūmus (legāla prece, jo uz paciņas ir Igaunijas muitas zīmogs). «Man nav nepieciešamības sevi reklamēt. Vienkārši vēlos klusi dzīvot savā mājā ar sievu, dēlu un mazdēlu.»

Un viņš atsakās nofotografēties.

Šī izmeklēšana ir Re:Baltica un BuzzFeedNews kopīgs darbs.

Drošība Satversme "Saskaņa" Zemessardze Alkohols Krievijas iebrukums Ukrainā
7 Komentāri