Kibernoziedznieku fantāzijām un iespējām nav robežu. Izdevums «CNet» apkopojis sarakstu ar desmit tiešsaistes noziegumiem, kuru dēļ radīti lieli zaudējumi, vēsta «newsru.com».
10 smagākie noziegumi internetā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
10. Bankas «Trojas zirgs» — 300 tūkstoši eiro
Šā gada rudenī simtiem vācu banku ieguldītāju nācās piedzīvot šoku, ieraugot konta atlikumos nulli. Viņi kļuva par upuriem «URLzone» bankas «Trojas zirgam». Pēc speciālistu domām, par šā vīrusa darbības rezultātu kļuva vairāk nekā 300 tūkstošu eiro pazušana no vāciešu kontiem. Vietnes, kuras bija inficētas ar vīrusu, apmeklēja vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku. Speciālisti apstiprina, ka vīrusu vadīja no Ukrainas.
9. «Ginko» bankas krahs «Second Life» virtuālajā pasaulē — 440 tūkstoši sterliņa mārciņu.
Aptuveni 18 tūkstoši cilvēku pazaudēja gandrīz pusmiljonu sterliņa mārciņu virtuālās bankas «Ginko» bankrota rezultātā. Līdz bankrota brīdim virtuālajā bankā atradās tiešsaistes pasaules iedzīvotāju iekrājumi, kuru summa sasniedza vairāk nekā 700 tūkstošus ASV dolāru. Par oficiālo bankas bankrota iemeslu uzskata masveida naudas izņemšanu no «Ginko» bankas kontiem, kas notika «Second Life» azartspēļu aizlieguma rezultātā. Nedēļas laikā virtuālā banka bankrotēja un tie, kuri nepaguva izņemt savus ieguldījumus, palika bešā. Speciālisti apstiprina, ka tā bijusi izplānota akcija.
8. Naudas atmazgāšana ar «iTunes» starpniecību — 750 tūkstoši ASV dolāru.
Kāda noziedznieku grupa ierakstīja 19 kompozīcijas un izlika tās pārdošanai «Apple iTunes Store» un «Amazon». Dziesmas nopirkušie noziedzniekiem darīja zināmus savus kredītkartes datus. Kopā no dziesmu pircēju kontiem nozagti 750 tūkstoši ASV dolāru.
7. «Pikšķerēšanas» uzbrukums «Nordea bankai» — 1,1 miljons ASV dolāru.
Noziedznieki nozaguši vairāk par miljonu dolāru, izmantojot klasisku «pikšķerēšanas» uzbrukumu. «Nordea bankas» klienti saņēma elektroniskas vēstules bankas administrācijas vārdā, kurā bija norādītas rekomendācijas par speciālas programmas uzstādīšanu, kura pasargāšot klientus no «spama» un interneta uzbrukumiem. 250 cilvēki pielikumā esošās programmas uzstādīja un beigās pazaudēja savu naudu. Lietotāju datoros iekļuva «Trojas zirgs», kurš apkopoja lietotājvārdus, paroles, konta numurus un PIN kodus. Bankas īpašnieki tur aizdomās krievu hakerus.
6. Uzbrukums «Citibank» — divi miljoni ASV dolāru
Noziedznieki uzlauza bankomātus un ieguva pieejas lietotāju PIN kodiem. Kodu zādzības notika vairāk nekā pusgada garumā. Precīzs nozagto kodu skaits joprojām nav zināms, taču summa, kuru izdevās iegūt uzbrucējiem, ir vairāk nekā divi miljoni ASV dolāru. Aizdomās turamie tika arestēti 2008. gada martā. Tie ir: Jurijs Rakušinecs, Ivans Bilce un Angelina Kitajeva.
5. Uzbrukums bezvadu savienojumam — 1,8 miljardi sterliņa mārciņu
Šis uzbrukums bija īstenots pēc pieslēgšanās kompānijas «CardSystems Solutions Inc» sistēmai. Sistēmā iekļuvušais vīruss ļaunprātīgo rīcībā nodeva kredītkartes īpašnieku datus un konta numurus. Iznākumā ļaunprātīgo rīcībā nokļuva vairāk par 40 miljoniem kredītkaršu numuru. Speciālisti šo noziegumu nodēvēja par lielāko kredītkaršu datu zādzību. Vēl viens tamlīdzīgs uzbrukums notika ASV, kad 11 bezvadu savienojumu izmantojušie noziedznieki iekļuva tādu lielo veikalu kā «TJX Companies», «Barnes & Noble», «Sports Authority» datortīklos. Abos gadījumos kredītkaršu numuru zādzības risinājās krievu un amerikāņu vietnēs.
4. Bankomātu «flešmobs» — deviņi miljoni ASV dolāru
Iegūstot pieeju vairāk nekā 1,5 miljoniem algas kontu kartēm un 1,1 miljonam sociālās apdrošināšanas numuru, vienā dienā noziedznieki izņēma skaidru naudu no 130 bankomātiem 49 ASV pilsētās. Operācija ilga ne vairāk par 30 minūtēm. Naudu pārskaitīja uz ASV, Krievijas, Igaunijas un Ukrainas kontiem. Speciālisti uzbrukumu nodēvējuši par vienu no profesionālākajiem pasaulē.
3. Atkārtotais Gonsalesa uzbrukums — 130 miljoni kredītkaršu, astoņi miljoni sterliņa mārciņu
Alberts Gonsaless ir tas pats hakeris, kurš piedalījās bezvadu savienojuma uzbrukumā veikalu tīklu sistēmām. Šogad viņu apsūdzēja vēl vienā noziegumā — uzbrukumā veikalu tīkla «7-Eleven» un «Hannaford Brothers» elektronisko norēķinu sistēmai «Heartland Payment Systems», kā rezultātā noziedznieka rīcībā nokļuva vairāk nekā 130 miljonu kredītkaršu numuru, no kuriem noziedznieks izņēma aptuveni astoņus miljonus sterliņa mārciņu. Aresta brīdī pie viņa atradās 1,65 miljoni skaidrā naudā.
2. Ģeniālā atmaskošana — «Darkmarket» foruma slēgšana, vairāk nekā 70 miljoni ASV dolāru paglābti no noziedzniekiem
Šis gadījums nav noziegums, bet gan atmaskošana. 2008. gadā FIB un Lielbritānijas policija aizvēra vietnes «Darkmarket» forumu, kurā hakeri apmainījās ar zagtu finanšu informāciju. Vienlaikus Anglijā, Vācijā, ASV un Turcijā tika apcietināti 56 kibernoziedznieki. Foruma aizvēršanas rezultātā izdevās novērst apmēram 70 miljonu ASV dolāru vērto mahināciju. Vietne veiksmīgi darbojās apmēram trīs gadus. Pēdējos divus gadus sarakstēs piedalījās nomaskējušies FIB darbinieki.
1. Brazīlijas «pikšķerētājs» — vairāk nekā 30 miljoni ASV dolāru
Nesen apcietinātais Brazīlijas «pikšķerētājs» Valdirs Paulo de Almeida bija noziedzīgā grupējuma līderis, kuru tur aizdomās par vairāk nekā 37 miljonu ASV dolāru nozagšanu no bankas kontiem. Viņa komandā darbojās 18 hakeri, kuri naudas zagšanai izmantoja «pikšķerēšanas» uzbrukumus un «trojiešus». Grupējums ikdienas lietotājiem izsūtīja vairāk nekā trīs miljonu «inficētu» elektronisko vēstuļu.