Lai arī pagaidām cilvēce nekļūst stulbāka, tomēr, ja gēni, kas nosaka tieksmi pēc izglītības, turpinās nonivelēties, cilvēku intelekta līmenis tuvākajos gadu desmitos varētu kristies.
Vai tiešām dabiskā atlase mūs padara stulbākus?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», Islandes zinātnieki jau 2016. gadā, izanalizējot datus, kas iegūti no vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku, nonāca pie atklājuma, ka tā saucamie «izglītības gēni» ir atvasināti no poliģenētiskajiem rādītājiem, ar kuru palīdzību var noteikt cilvēka akadēmiskos panākumus.
Izmaiņas šajos «izglītības gēnos» var ietekmēt vairākas lietas, to skaitā ģimenes lielumu.
«Nav gluži tā, ka karjeras iespējas, ko nodrošina izglītība, liedz indivīdam dibināt lielu ģimeni, tomēr, ja cilvēks ir ģenētiski tendēts iegūt augstāku izglītības līmeni, viņš tieksies izvairīties no daudzbērnu ģimenes dibināšanas,» komentēja pētījuma autors Kāri Stefansons (Kari Stefansson).
Šis pētījums arī pierādīja: ja izmaiņas «izglītības gēnos» turpināsies, cilvēku intelekta līmenis var kristies.
Tomēr der atcerēties, ka šie dati ir tīri teorētiski, kā arī nav ņemti vērā citi faktori, piemēram tas, ka cilvēki joprojām turpina evolucionēt.