Vai nav bijusi vēlme vai aicinājums no citiem darīt vairāk, piemēram, kandidēt?
Nē, nē, nē - katram muļķim jābūt savā vietā, katram kroplim jābūt savā vietā, kā teica Šveiks. Nevajag sevi pārvērtēt. To pietiekami daudz cilvēku jau ir izdarījuši - viņi ir pārvērtējuši sevi. Manā gadījumā ir tā, ka es nevērtēju augstu, zemu arī ne, bet ļoti labi saprotu, ko varu atļauties un ko es nevaru. Es nevaru atļauties Saeimā sēdēt un pusi nesaprast, ko viņi tur runā. Mani šajā jautājumā tur varētu apvest ap stūri.
Es apzinos, ka ļoti iespējams, ka, sevi piesakot kādai partijai, piesakot kādā sarakstā, es iekļūtu Saiemā. Tāpēc, ka cilvēki ir tā uzbūvēti, ka uzticas populārākiem vārdiem. Pieļauju domu, ka es tiktu iekšā. Un tad iedomājos: ak tu manu balto dieniņu! Man tur būtu jāsēž un visu laiku jādomā - mani apčakarē vai mani neapčakarē? Vēl piedevām man būtu jāsamierinās, ka mana partija ir pieņēmusi šādu vai citu lēmumu, mans kā individuāla cilvēka viedoklis bieži tiktu ignorēts. Turklāt man nav arī diplomāta spēju. Man galīgi nav. Politiķim ir jābūt gan diplomātam, gan ekonomistam, gan juristam - tā visa man nav. bet man ir kaut kas cits.
Žēl, ka tur, piemēram, talantīgi, gudri cilvēki negrib iet, jo tu zini, ka apzināti sevi noliec diskomforta situācijā, un gudri cilvēki parasti izvēlas ērtāku dzīvi. Kas arī nemaz nav tik slikti - ērtāk un mierīgāk dzīvot. Un tad tādi, kas ir mazvērtības kompleksu nomākti, nonāk Saeimā. Tādi, kuriem biznesā neiet vai ies tikai tad, ja viņš būs bijis tur. Tāpēc tur ir tāds viduvējību pasākums.
Ir priekšvēlēšanu laiks. Kādas sajūtas pirms šīm vēlēšanām?
Tu zini, baigi aizdomīgais klusums valda, tev nešķiet? Varbūt vēl nav dots starta šāviens. Agrāk tās suņu skriešanās sacīkstes jau ātrāk notika. Tā nomelnošanas kampaņa bija asāk jūtama. Atceros, mēs braucām saimniekšovu filmēt un visas pļavas bija pilnas ar kaut kādām grigulēm vai grigalēm. Pļavā pēkšņi brīnišķīga sievietes bilde. Un lauku cilvēks domā - ja viņš ir pļavā nolikts, tad simt punkti, ka labs cilvēks. Tādas zombēšanas bija vairāk. Vai nu viņi to interneta vidi mēģinās paņemt, vai kā…
Ir kas mainījies citu attieksmē pret tevi, kad sāki paust skaidru pilsonisko nostāju?
Man jau šķiet, ka, cilvēkam sasniedzot zināmu vecumu, ir jābūt diezgan skaidriem mērķiem un ideāliem. Nekā nezināšana un plivināšanās pa gaisu vairāk piestāv jauniešiem. Tad, kad cilvēks ir brieduma vecumā, pāri 40 stingri jau, viņam vajadzētu būt lietām, kas ir skaidri saprotamas. Mani kaitina, kad cilvēki manā vecumā ir analfabēti politikā vai valsts uzbūves principos. Un tieši tā arī notiek - ja tu neinteresējies par politiku, tad politika par tevi interesējas. Tieši, precīzi tā!