ES vienošanās par migrāciju izsauc pretrunīgus vērtējumus

Migranti pēc nonākšanas Spānijā. Ilustratīvs attēls

FOTO: EMILIO MORENATTI / TT NYHETSBYRÅN

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs piektdien izteikuši atzinību par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju vienošanos nelegālās imigrācijas ierobežošanas jautājumā, novērtējot to kā Viduseiropas valstu uzvaru.

«Nebūs piespiedu bēgļu pārdales,» tviterī uzsvēris Moraveckis. «Mēs esam panākuši vienošanos, kas nāk par labu Polijai un visai kopienai.»

«Esam nonākuši punktā, kurā ļaudis vairs nerunā par kvotām. Pārdale un pārvietošana būs brīvprātīga. Tādējādi neviens mums nevar uzspiest migrantus,» tviterī savukārt paziņojis Babišs.

Arī Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, kas ceturtdien piedraudēja uzlikt veto ES samita gala dokumentam, kurā līdztekus migrācijas problēmām atvēlēta vieta arī citiem blokam svarīgiem jautājumiem, panākto vienošanos novērtējis atzinīgi, lai gan jau parādījušās šaubas par citu dalībvalstu gatavību uzņemties daļu nastas, lai atvieglotu Itālijas un citu pie ES dienvidu robežām esošo valstu problēmas, ko radījis nelegālo imigrantu vilnis.

«Šodien Itālija vairs nav viena. Mēs esam apmierināti,» pēc deviņas stundas ilgajām «asajām» sarunām žurnālistiem paziņoja Konte.

Saskaņā ar vienošanos, kas pēc ilgas kaulēšanās naktī uz piektdienu tika panākta Briselē, paredzēts izveidot «kontrolētus» nelegālo imigrantu vētīšanas centrus, kurus uz brīvprātības pamata ES dalībvalstis izvietos savā teritorijā.

Šajos centros tiks izvietoti patvēruma meklētāji, kas nelegāli iekļuvuši ES, un tur tiem būs jāizturas, kamēr tiks izskatīti viņu pieprasījumi. Tie, kuru pieprasījumi tiks noraidīti, tiks izraidīti uz savām izcelsmes valstīm, bet tos, kuru pieprasījumi būs apstiprināti, paredzēts izvietot pa visu ES teritoriju, taču arī vienīgi uz dalībvalstu brīvprātības pamata.

Francijas galēji labējās Nacionālās alianses līdere Marina Lepēna jau paziņojusi, ka šī vienošanās «nekādā veidā nenovērš migrācijas plūdu problēmu», taču atzinusi, ka tā sniedz vismaz vienu priekšrocību - «tagad, kad dalībvalstīm ir tiesības sacīt «nē», [prezidents Emanuels] Makrons būs vienīgais atbildīgais par masu imigrāciju Francijā».

Taču Makrons jau paziņojis, ka iecerētos vētīšanas centrus paredzēts ierīkot tajās dalībvalstīs, caur kurām iet galvenie nelegālo imigrantu maršruti, - Maltā, Itālijā, Spānijā un Grieķijā.

«Francija nav pirmās ierašanās zeme. Daži vēlas mūs uz to [centru izvietošanu] piespiest, taču es to noraidīju,» ierodoties uz samita otrās dienas sēdi, norādīja Makrons.

Arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs uz jautājumu vai Vīne atvērs savā teritorijā kādu nelegālo imigrantu vētīšanas centru, atbildējis: «Protams, nē (..). Mēs neesam pirmās ierašanās zeme, ja vien cilvēki nenolec ar izpletņiem.»

Cenšoties sniegt atbalstu Vācijas kanclerei Angelai Merkelai, kuras krēslu sašūpojis konflikts ar pašas vadītās valdības iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu, kurš piedraudējis vienpusējā kārtā dot rīkojumu sākt atraidīt jau uz robežas patvēruma meklētājus, kas iepriekš reģistrēti kādā citā dalībvalstī, samita gala dokumentā dalībvalstis aicinātas veikt «visus nepieciešamos» pasākumus, lai neļautu patvēruma meklētājiem, kas sākotnēji reģistrēti Itālijā vai Grieķijā, doties uz Vāciju.

Merkele to novērtējusi atzinīgi, taču atzinusi, ka priekšā vēl ir smags darbs.

Tikmēr virkne nevalstisko organizāciju jau paudušas satraukumu par iecerēto uzņemšanas centru izveidi, bažījoties, ka ES lietotais termins «kontrolēti» varētu nozīmēt faktisku nelegālo imigrantu ieslodzīšanu.

«Mēs bažījamies, ka bērni tiks ieslodzīti,» sarunā ar aģentūru DPA atzinusi UNICEF pārstāve Sāra Krova, piebilstot, ka satraukumu rada arī ES iecerētās nelegālo imigrantu «izsēdināšanas platformas», kuras paredzēts izveidot ārpus ES, piemēram, Ziemeļāfrikā.

«Spīdzinātu un vajātu cilvēku ieslodzīšana (..) Eiropā ir nehumāna,» izteicies Vācijas imigrantu atbalsta organizācijas «Pro Asyl» vadītājs Ginters Burkharts, piebilstot, ka meklēt patvērumu citā valstī neesot noziegums.

«Valstu un valdību vadītājiem trūkst jebkādas iejūtības pret vajātiem cilvēkiem,» uzsvēris Burkharts, nosaucot iecerētos vētīšanas centrus par «bezcerības nometnēm».

Tajā pašā laikā ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) atzinīgi izteikusies par ES līderu spēju izstrādāt kopīgu plānu, kas paredz arī kopīgas atbildības uzņemšanos.

Tomēr abas organizācijas paudušas viedokli, ka ES galveno vērību vajadzētu pievērt vētīšanas centru izveidei savā teritorijā, nevis Āfrikā.

Abas ANO struktūrvienības paudušas gatavību sadarboties ar nelegālo imigrantu izvietošanas centriem, ja tie atradīsies Eiropā, kā arī ja tiks garantētas patvēruma tiesības un nelegālie imigranti netiks sūtīti atpakaļ uz bīstamām valstīm.

«Mēs nerunājam par vētīšanas centriem ārpusē. Šiem centriem jāatrodas Eiropā,» uzsvēris IOM pārstāvis Leonards Doils.

Uz augšu