Kontrastu zeme ASV: lielākais miljardieru īpatsvars, bet 40 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā

FOTO: Reuters/ScanPix

ANO nosodījusi ASV pieaugušo plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem, kas ir vislielākā Rietumu valstīs. Kamēr ASV dzīvo 2208 miljardieri jeb ceturtdaļa no visiem miljardieriem pasaulē, apmēram 40 miljoni iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. ANO īpašais ziņotājs nabadzības jautājumos Filips Alstons norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumi bagātos padara vēl bagātākus, kamēr trūcīgos dzen vēl dziļākā nabadzībā, vēsta «The Guardian».

«[ASV] ir starp pārtikušākajām sabiedrībām pasaulē, globālā līdere daudzās jomās un valsts ar nepārspētām tehnoloģiskajām un cita veida inovācijām,» ziņojumā ANO Ģenerālajai asamblejai raksta Alstons. «Taču tās milzīgā bagātība un zināšanas šokējošā veidā kontrastē ar apstākļiem, kuros dzīvo liels skaits pilsoņu.»

Apmēram 40 miljoni ASV iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. 18,5 miljoni no tiem dzīvo galējā nabadzībā, bet 5,3 miljoni - trešās pasaules valstīm pielīdzināmos absolūtās nabadzības apstākļos.

ASV ir augstākie jauniešu nabadzības rādītāji no visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Amerikāņi dzīvo īsāku mūžu un slimo vairāk nekā visu pārējo pārtikušo valstu pilsoņi.

Ziņotājs uzsver, ka Trampa administrācijas 2017.gada decembrī ieviestie nodokļu samazinājumi 1500 miljardu ASV dolāru apmērā lielākoties nāca par labu turīgajiem iedzīvotājiem, vēl vairāk pastiprinot nevienlīdzību valstī.

Tramps ASV vada «dramatisku kursa maiņu». «Šis ir sistemātisks uzbrukums Amerikas labklājības programmai, kas noplicina sociālo drošības tīklu tiem, kas paši nespēj tikt galā. Sākot noārdīt jebkādu valdības atbildības sajūtu, ātri vien nonākam līdz cietsirdībai,» Alstons sacīja intervijā laikrakstam.

«Ja tiks atcelti pārtikas taloni un pieeja «Medicaid», ja mājokļu subsīdijas tiks samazinātas, tad iespaids uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem būs drastisks,» viņš uzskata.

«Status quo aizstāvji iztēlo ASV kā iespēju zemi, kur var piepildīt amerikāņu sapni un nabadzīgākie cilvēki var censties kļūt par turīgākajiem. Bet mūsdienu realitāte ir pavisam citāda. ASV tagad viens no zemākajiem starppaaudžu sociālās mobilitātes rādītājiem starp visām bagātajām valstīm. Pasta indeksi, kas parasti ir indikators rasei un ienākumu līmenim, ar traģisku precizitāti var pareģot bērna nākotnes darba un ienākumu iespējas,» uzsver Alstons. «Vienlīdzīgas iespējas, kas teorijā skan tik skaisti, praksē ir mīts. Īpaši tas attiecas uz minoritātēm un sievietēm, bet arī uz daudziem vidusšķiras gaišādainajiem darbiniekiem.»

Viņš ziņojumā norāda, ka vairākas ASV administrācijas ir noraidījušas ideju, ka ekonomiskajām un sociālajām tiesībām ir vieta pamata cilvēktiesību definīcijā par spīti tam, ka tā norādīts vairākos starptautiskajos līgumos, ko ASV parakstījušas. Alstons arī norāda, ka daudzi trūcīgie iedzīvotāji nonāk valsts cietumos - piemēram, bezpajumtnieki, garīgi slimie, parādu nemaksātāji un tēvi, kuri nespēj samaksāt alimentus. «Masu ieslodzīšana tiek izmantota, lai sociālās problēmas īstermiņā padarītu neredzamas un radītu mirāžu, ka kaut kas tiek darīts,» kritiski raksta Alstons. Taču ieslodzījuma vietu uzturēšana iecērt robu ASV budžetā un mēģinājumi daļēji «atgūt» naudu no cietumniekiem turpina nabadzības un izmisuma apburto loku.

Lētāks, cilvēcīgāks un efektīvāks risinājums būtu sociālās aizsardzības stiprināšana un nodarbinātības veicināšana, secina Alstons.

Trampa administrācija gan kritizējusi ANO ziņojumu, nosaucot to par «politiski motivētu». ASV amatpersonas ANO Cilvēktiesību padomei norādījušas, ka galējas nabadzības apstākļos dzīvojot vien 250 000 amerikāņu, vēsta «The Washington Post».

Alstona aplēses bija balstītas uz ASV oficiālā cenza definīciju, kas galēju nabadzību raksturo kā dzīvošanu ar ieņēmumiem, kas vismaz uz pusi mazāki par oficiālo nabadzības slieksni. 2016.gadā tas bija 12 000 dolāru gadā četru cilvēku ģimenei.

Taču ASV amatpersonas Ženēvā atsaucās uz konservatīvās domnīcas «Heritage Foundation» datiem, ka tikai 0,08% mājsaimniecību ASV dzīvojot «dziļā nabadzībā» - spiesti izdzīvot ar mazāk nekā četriem dolāriem dienā. ASV amatpersonu izmantotajos datos tiek ieskaitīts valdības programmu - «Medicaid», pārtikas talonu un mājvietas - atbalsts, kamēr ANO analizētajos datos tie nav ņemti vērā.

Eksperti atzīst, ka ASV cenza dati ir nepilnīgi, taču norāda, ka četri dolāri dienā ir ārkārtīgi zema nabadzības latiņa. Tas nozīmē, ka par «dziļi nabadzīgām» atzītās mājsaimniecības vesela gada laikā pārtikai, veselības aprūpei, īrei un pārējām dzīves nepieciešamībām tērē apmēram 1500 dolāru.

«Tā ir ņirgāšanās,» norāda Vašingtonas Universitātes profesors Marks Ranks. «Teikt, ka ASV dziļā nabadzībā dzīvo 250 000 cilvēku, ir vienkārši absurdi.»

Uz augšu
Back