Pasaules vēsture glabā baisas liecības par dažādiem radošiem moku rīkiem, kas izmantoti, lai sodītu cilvēkus vai izspiestu no tiem informāciju, tomēr šī Senajā Grieķijā populārā moku ierīce pārspēj gandrīz visas iepriekš zināmās spīdzināšanas metodes.
Bronzas vērsi ap 6. gs. p. m. ē. radīja sengrieķu izgudrotājs Perils pēc tam, kad Akrāgas (tagad Agrigento pilsēta Sicīlijā) tirāns Falarijs izgudrotājam pasūtīja ierīci, kas palīdzētu viņam sodīt noziedzniekus.
Falarijs jau iepriekš bija slavens ar nežēlību un patiku mocīt savus upurus, tāpēc Perila izgudrojums viņam īpaši gāja pie sirds.
Moku rīks sastāvēja no bronzas vērša statujas, kurai ir tukšs vidus. Tajā ievietoja sasietus upurus, bet vērsim apakšā aizdedzināja sārtu, pārvēršot to milzīgā krāsnī.
«Jūs redzēsiet, kā upuris šaušalīgā agonijā kvieks un bauros; tā kliedzieni caur vērša nāsīm nonāks līdz jūsu ausīm kā maigākā, melodiskākā un skumjākā no visām dzirdētajām melodijām. Noziedznieks būs sodīts, bet jūs – lieliski izklaidējies brīnišķīgas melodijas pavadībā,» Falarija sajūsmu atstāsta Lukiāns.
Avoti liecina, ka Falarijs bronzas vērsī beigās iespundējis arī pašu moku rīka izgudrotāju Perilu, jo tirānam nav patikusi viņa lielā gudrība. Tiesa, melodija, kas nākusi no vērša nāsīm, šoreiz neesot bijusi gana patīkama, tāpēc Falarijs izgudrotāju izvilcis no vērša un nosviedis no klints.
