Tāpēc daži izvēlas vieglāko - lai kāds pasaka priekšā. Taču sektā šāda priekšā teikšana jau robežojas ar smadzeņu skalošanu.
Biedējošais jēdziens «smadzeņu skalošana» jeb prāta kontrole ietver četras zīmīgākās jomas.
Uzvedības kontrole jeb ieteicamais un «pareizais» dzīvesveids, ieradumi, diēta, gulēšanas ieradumi, ģērbšanās stils, savu finanšu pārvaldīšana.
Informācijas kontrole, kuras mērķis ir tās sagrozīšanā, sniedzot, iesakot selektīvu, pielāgotu, uzlabotu informāciju jeb veicinot, lai cilvēki veic pašcenzūru informācijas izvēlē.
Domāšanas kontroles spēcīgākais instruments ir melnbaltās domāšanas uzspiešana, izmantojot noteiktus vārdus, runu saturu, mazinot kritisko domāšanu.
Ir labie un sliktie, izredzētie un ellei nolemtie, iekšinieki un ārinieki.
Un kā spēcīgāko no instrumentiem es varētu izdalīt emocionālo manipulāciju, raisot sekotājos bailes būt nepiemērotam, tikt sodītam, atraidītam un vainas izjūtu.
Mazinoties kritiskajai domāšanai, brīvībai izvēlēties savu, atšķirīgu viedokli, spējai novērot savas domas, emocijas un apzināties rīcību un tās sekas, ir risks iekrist sašaurinātā apziņas stāvoklī un būt pakļautam indivīdam nederīgām psiholoģiskām manipulācijām un ietekmēm. Ja skatāmies no cilvēka attīstības viedokļa, melnbaltums raksturīgs pusaudžiem, kuri dabīgi iziet protesta fāzi, atļaujoties demonstrēt savu atšķirīgumu, lai sagatavotos atdalīties no vecākiem un sāktu savu, patstāvīgu pieaugušā dzīvi. Nobriedušai un veselai personībai attīstās spēja pieņemt atšķirīgus viedokļus.
Lasot komentārus pie raksta, es novēroju, ka ir lasītāji, kuros materiāls rada dusmas par viedokli, kurš atšķiras. Mulsina, ka rodas aktīva diskusija par «ticu vai neticu dievam», «esmu vai neesmu pieredzējis dieva labvēlību». Tas pašā materiālā pat nav pieminēts.
Raksts acīmredzami ir radījis šo un citu sektu piederīgajos viņu izredzētības apdraudējuma sajūtu.
Cita viedokļa paudējs ir grupai nepiederošs, tātad neticīgais.
Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir «apstrādāti»?
Te es gribētu pieminēt vienu jēdzienu no sociālās psiholoģijas - par sociālās identitātes sarežģītību, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks, runājot par šo tēmu: jo sarežģītāka ir cilvēka sociālā identitāte, jo vairākām grupām jūtos piederīgs, jo niansēm bagātāks veidojas mans skatījums uz pasauli kopumā. Tā veidojas tolerance pret atšķirīgo gan sevī, gan citos.
Es to izskaidrošu ar piemēru - es varu vienlaicīgi būt gan šīs kafejnīcas apmeklētāja, gan riteņbraucēja, gan skolotāja, gan, teiksim, sērfere - man var būt vairākas lomas, un es katrā šai lomā un grupā jūtos piederīga. Katram cilvēkam var uzzīmēt sociālās identitātes karti, apzīmējot katru grupu, kurai jūtos piederīgs, ar aplīti - vietām šīs lomas pārklājas, vietām ne. Sektantiski domājošam cilvēkam šī karte būs ļoti vienkārša, sekta to padarīs vēl vienkāršāku. Var teikt, ka viņam sašaurinās interešu loks. Galu galā viņam var palikt tikai ikdienas darbs un sekta. Bieži vien ir novēroti gadījumi, kad, piemēram, alkoholiķa sievai sekta pasaka - tas ir tavs akmeņainais ceļš. Šāda līdzatkarība neko nedod.