Ko nozīmē nāves dūla? ININ NINI: aizejošie cilvēki dod ļoti daudz spēka strādāt ar dzīvajiem

Ilustratīvs foto

FOTO: depositphotos.com

Agrāk šo sievieti sabiedrība pazina kā Inesi, kas lieliski pieprot zīmolvedību un mārketingu. Tāpat viņa bija «Matkas» radītāja un lieliska stāstniece. Bet pēc atgriešanās no džungļiem viņa izvēlējās tapt par augu sievu, šamani ININ NINI, kurai viena no nodarbēm ir nāves dūla. Ko tas nozīmē?

«Visbrīnišķīgākais ir iespēja redzēt kailu dvēselīti pirms aiziešanas,» žurnālā «Ieva» intervijā runā šamane. «Tas man

dod ticību, ka lietas, par ko runāju un pie kā strādāju ikdienā, ir īstas un patiesas,

jo ir arī aktuālas cilvēkiem, kuri nonākuši pie nāves sliekšņa: pieņemšana, pateicība, piedošana, sevis mīlēšana, atlaišana, nenosodīšana. Tēmas, kurām ejam cauri, būdami dzīvi, veseli, smaidīgi vai bēdīgi, kļūst superaktuālas brīdī, kad vairs nav atkāpšanās ceļa.»

Kāpēc viņa to dara? «Tieši aizejošie cilvēki man dod ļoti daudz spēka strādāt ar dzīvajiem,» uzskata šamane.

Intervijā ININ NINI stāsta par džungļiem kā visu svēto un svarīgo: «Visi ceļi ved uz vienu, tikai katram ir sava taciņa. Džungļi ir mātes zemes sirds, tur tā frekvence ir maksimāli augsta. Džungļos ir tāda mīlestība, ko nevar neredzēt, tā dzīvība tur ir tik intensīva.

Tomēr es loti vēlos nojaukt ilūziju, kas daudziem radusies par šamaņu spalvām, svārkiem, bungu rībināšanu.

Daudzi uzķeras uz ārišķīgo, jo tas taču ir arī ļoti skaisti, mistiski - augi, dūmiņi, vārds šamanis. Jā, tas ir nācis no dabas un tāpēc enerģētiski un vizuāli ir pievilcīgs. Bieži patiesu dziednieku var atpazīt pēc tā, ka viņš ikdienā ļoti daudz spēlējas un var šķist pat tāds nedaudz padumjš. Tā ir arī spēle ar krāsām, mūziku, ar dzīvi. Vai arī pretēji - klusēšana, būšana sevī. Spēle ir nepieciešama, lai sevi paturētu šeit, lai pavisam nepazustu zemapziņā, citos laukos.

Lai sajustos dzīvs. Ārējais ir dzīves svinēšana, tas nav mans darbs pašā saknē.

Bet darbs ir ļoti smags, jo tas nozīmē iet caur sāpēm, šaubām, bailēm, neziņu.»

Vairāk interesanto interviju lasi žurnālā «Ieva».

Uz augšu