Mārtiņš Bunkus 2016. gadā vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijā ar sūdzību, ka notiek mēģinājumi pret viņu safabricēt lietas, uzpērkot izmeklējošo iestāžu amatpersonas, un par draudiem dzīvībai, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Bunkus policijai ziņojis par motociklistu, kurš viņam draudējis ar ieroci
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume «Nekā personīga» apstiprināja, ka Bunkus 2016.gada februārī vērsies prokuratūrā, kas iesniegumu pārsūtījusi tālāk birojam. Tajā minēts, ka notiekot mēģinājumi pret advokātu safabricēt krimināllietas, un tas tiekot darīts, piekukuļojot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. KNAB par to veicis izpēti un 2016. gada 4. augustā nosūtījis atteikumu ierosināt kriminālprocesu.
2016.gada oktobra sākumā Bunkus vērsies Valsts policijā. Viņam šķitis, ka kādā krustojumā, ar auto nogriežoties pa kreisi, pretīm braucošais motociklists viņam piedraudējis ar ieroci. Kā apliecina policijā - šajā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka Bunkus slepkavībā bijuši iesaistīti vairāki cilvēki. «Skaidrs, ir izstrādāts konkrēts rīcības modelis, kāpēc tieši tajā vietā, skaidrs - videokameru trūkums un tā tālāk. Tas liecina par profesionālu pieeju un izpildījumu.» Vai pēc slepkavības «rokraksta» šobrīd iespējams noteikt, kur noziegums plānots un no kurām valstīm varētu būt ieradies grupējums, kurš to izpildīja, Kozlovskis atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka uz šo jautājumu būs jāatrod atbilde.
Kā «Nekā personīga» apstiprināja Iekšlietu ministrijā, Valsts policija varētu izsludināt atlīdzību par tādas informācijas sniegšanu, kas kalpotu par pamatu apsūdzības izvirzīšanai. Šāda prakse ir izplatīta arī citās valstīs, bet Latvijā līdz šim tā nekad nav tikusi piemērota. Policija uzskata, ka šādas iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā arī Latvijā. Ministrs Rihards Kozlovskis arī ticies ar ASV vēstnieci Latvijā un ar viņu vienojies, ka Latvija varēs saņemt palīdzību no Amerikas dienestiem, ja tāda būs nepieciešama.
Iekšlietu ministrs min 2009.gadā notikušo uzbrukumu Jūrmalā, kurā ar pieciem šāvieniem no «kalašņikova" automāta tika noslepkavots ar organizēto noziedzību saistīts darbonis, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis. Sarežģītajā izmeklēšanā policija slepkavības izpildītāju izskaitļoja. Krievija slepkavu Latvijai neizdeva, bet paturēja apcietinājumā pie sevis.