Bēdīgi slavenā okeāna lainera «RMS Titanic» nogrimšanas galvenais iemesls varētu būt milzīgs ugunsgrēks uz kuģa, nevis sadursme ar aisbergu, uzskata eksperti, kuru rīcībā esot jauni pierādījumi, kas atbalstot šo teoriju.
Izvirza jaunu teoriju par «Titānika» katastrofas galveno iemeslu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Titāniks» nogrima 1912. gada aprīlī, ceļā no Sauthemptonas uz Ņujorku. Šajā katastrofā ledusaukstā ūdenī Atlantijas okeāna ziemeļos dzīvību zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.
Līdz šim par «Titānika» bojāejas galveno iemeslu pieņemts uzskatīt kuģa sadursmi ar aisbergu, tomēr tagad ekspertu grupa uzskata, ka katastrofas galvenais iemesls varētu būt apjomīgs ugunsgrēks kuģa korpusā, ziņo Lielbritānijas medijs «The Independent».
Vairāki «Titānika» katastrofas pētnieki jau iepriekš atzinuši ugunsgrēka teoriju, tomēr jauna līdz šim mazāk redzētu «Titānika» fotogrāfiju analīze, ugunsgrēku ļāvusi izvirzīt par galveno faktoru, kas izraisīja kuģa nogrimšanu.
Saskaņā ar jaunāko teoriju, ugunsgrēks vienā no kravas tilpnēm «Titānika» korpusā varētu būt turpinājies gandrīz trīs nedēļas.
Žurnālists Šīnans Malonijs, kurš jau vairāk nekā 30 gadus veltījis «Titānika» nogrimšanas jautājumam, rūpīgi izpētījis «Titānika» fotogrāfijas, kuras uzņēmuši kuģa elektroinženieri. Šīs fotogrāfijas tapušas vēl pirms kuģis pametis Belfāstas kuģu būvētavu, kur tas tika uzbūvēts.
Malonijs norāda, ka šajās fotogrāfijās redzams, ka uz kuģa korpusa labās puses ir redzamas vairākas aptuveni deviņus metrus garas melnas līnijas, kas liecinot par degšanu kuģa korpusā . Šīs līnijas redzamas aptuveni tajā vietā, kur kuģa korpusā vēlāk ietriecās aisbergs.
«Mēs skatāmies uz to vietu, kur ietriecās aisbergs, un tur, acīmredzot, ir bijuši bojājumi vēl pirms kuģis pameta Belfāstu,» uzsver eksperts.
Degšana sākusies vienā no kuģa ogļu krātuvēm un tā esot turpinājusies arī liktenīgā pirmā «Titānika» brauciena laikā.
Kuģa inženieri par šo ugunsgrēku bijuši informēti, un degšanu tika mēģināts likvidēt, tomēr tas neesot izdevies.
Tādējādi, brīdī, kad «Titāniks» sadūrās ar aisbergu, kuģa korpuss vairs nebija pietiekami izturīgs, kā rezultātā sadursme ar aisbergu kuģim izrādījās «nāvējoša».
Kuģa būvētājs un arī kuģniecības kompānija noklusēja informāciju par šo ugunsgrēku, uzskata Malonijs.
Malonijs arī izteicās, ka, saskaņā ar metalurģijas ekspertu pausto, ugunsgrēka lielās temperatūras dēļ «Titānika» tērauda korpusa izturība varētu būt samazinājusies pat par 75%.
«Tas nav stāsts par kuģa sadursmi ar aisbergu un nogrimšanu. Tas ir stāsts par «perfektu vētru», ko veidoja dažādi faktori: uguns, aisbergs un krimināla nolaidība,» uzsver eksperts.
«Par ugunsgrēku bija zināms, tomēr tas tika noklusēts. To [«Titāniku»] vispār nemaz nevajadzēja laist jūrā,» uzskata eksperts.