Elektrisko autobusu «uzbrukums» naftas industrijai

Ilustratīvs attēls

FOTO: AP/Scanpix

Pirms aptuveni septiņiem gadiem, kad Ķīnas autobūves un akumulatoru uzņēmums «BYD Co.» nozares konferencē Beļģijā prezentēja vienu no pirmajiem elektrisko autobusu modeļiem, elektriskie autobusi tika uzskatīti par ko līdzīgu jokam. Tagad elektriskie autobusi ir kļuvuši par nopietnu jautājumu ar potenciālu izraisīt revolūciju pilsētu sabiedriskā transporta organizēšanā visā pasaulē, radot nopietnas galvassāpes tradicionālo - ar iekšdedzes dzinējiem aprīkoto - autobusu ražotājiem un naftas industrijai kopumā, vēsta ASV finanšu ziņu un datu aģentūra «Bloomberg».

«Visi smīkņāja par BYD, jo tas esot izgatavojis rotaļlietu. Paskatieties tagad. Visiem tādi [BYD elektriskie autobusi] ir,» septiņus gadus senos notikumus atceras BYD Eiropas struktūrvienības vadītājs Isbrands Ho.

Dažu gadu laikā autobusi ar elektromotoriem ir kļuvuši par vērā ņemamu produktu, kam ir pa spēkam revolucionizēt sabiedrisko transportu pasaules pilsētās, tajā pašā laikā veicinot būtiskas izmaiņas enerģijas nozarē.

Arvien pieaugošais pieprasījums pēc šādiem autobusiem pakāpeniski samazina pieprasījumu arī pēc vidi piesārņojošā fosilā kurināmā, un Ķīna ir šī «uzbrukuma» pirmajās līnijās.

2017.gadā pasaulē kopumā tika lietoti aptuveni 385 000 elektrisko autobusu – 99% no tiem pārvadāja pasažierus Ķīnā.

Ar elektromotoriem aprīkotie autobusi pagājušajā gadā veidoja 17% no kopējā valstī esošo autobusu skaita.

Kā liecina «Bloomberg New Energy Finance» (BNEF) apkopotie dati, Ķīnas pilsētās katrās piecās nedēļās uz ceļiem parādās 9500 jaunu elektrisko autobusu, kas ir aptuveni tikpat, cik Londonā vispār ir autobusu.

Tradicionālie autobusi patērē 30 reizes vairāk degvielas nekā automašīnas, tāpēc elektrisko autobusu ietekme uz fosilās degvielas patēriņu pasaulē ir daudz lielāka nekā elektriskajām pasažieru automašīnām, ko jau vairākus gadus tirgū piedāvā tādi uzņēmumi kā, piemēram, «Tesla Inc.» Un «Toyota Motor Corp.».

1000 elektriskie autobusi dīzeļdegvielas patēriņu tirgū samazina par aptuveni 500 bareliem dienā, liecina BNEF aplēses.

Tirgū nevajadzīgās degvielas apjoms elektrisko transporta līdzekļu izplatības dēļ 2018.gadā varētu palielināties par 37% - līdz 279 000 barelu dienā, kas atbilst Grieķijas vidējam naftas patēriņam dienā.

Autobusiem «nevajadzīgās» degvielas apjoms šogad sasniegs 233 000 barelu dienā, prognozē BNEF.

Lielo pilsētu pašvaldības visā pasaulē saskaras ar problēmām, ko rada piesārņotais gaiss.

«Šis [piesārņojuma] spiediens nekur nepazudīs, un tas pozitīvi ietekmēs elektrisko autobusu pārdošanas rezultātus,» uzskata «Bloomberg LP» transporta analītiķis Kolins Makkerakers.

Ķīnas līderpozīcijas pilsētu sabiedriskā transporta elektrificēšanā lielā mērā skaidrojamas ar to, ka gaisa piesārņojuma problēma šajā valstī ir viena no lielākajām pasaulē.

Kā liecina bezpeļņas organizācijas «Berkeley Earth» apkopotā informācija, Ķīnas bēdīgi slavenais smogs 2015.gadā bija atbildīgs par papildus 1,6 miljonu cilvēku nāvi.

Gaisa piesārņojuma upuru skaitu Ķīnā ir palielinājis gan pieaugošais iedzīvotāju skaits, gan valstī strauji augošais pieprasījums pēc energoresursiem.

Pirms aptuveni desmit gadiem Ķīnas dienvidu pilsēta Šeņdžeņa bija tipisks piemērs strauji augošai Ķīnas pilsētai, kas vides jautājumiem uzmanību pārāk nepievērš.

Gaisa piesārņojuma radītā smoga problēma pilsētā kļuva tik nopietna, ka Ķīnas valdība 2009.gadā izvēlējās Šeņdžeņu par vietu, kur tiks veikts pilotprojekts enerģijas patēriņa samazināšanai un videi draudzīgu transporta līdzekļu ieviešanai.

Divus gadus vēlāk no Šeņdžeņā bāzētā uzņēmuma BYD rūpnīcas konveijera noripoja pirmais elektriskais autobuss.

Savukārt pagājušajā gada decembrī visi 16 359 Šeņdžeņas autobusi bija elektriskie autobusi.

2016.gadā BYD daļa Ķīnas elektrisko autobusu tirgū veidoja aptuveni 13%, norāda Isbrands Ho.

Līdz šim uzņēmums ir uzbūvējis jau 35 000 elektrisko autobusu. Uzņēmuma ražošanas jaudas ļauj gadā uzbūvēt līdz pat 15 000 šādu videi draudzīgu autobusu.

BYD pārstāvji lēš, ka kopš pirmā elektriskā autobusa nodošanas ekspluatācijā, uzņēmuma ražotie autobusi kopumā nobraukuši 17 miljardus kilometru, tādējādi neiztērējot 6,8 miljardus litru degvielas un neradot piesārņojumu.

Tas nozīmē, ka atmosfērā nav nonākuši 18 miljoni tonnu oglekļa dioksīda, kas atbilst apjomam, ko gadā rada aptuveni 3,8 miljoni automašīnu.

BYD ražotie pilnībā elektriskie autobusi Šeņdžeņā sāka masveidā kursēt 2011.gadā.

«Tagad, gandrīz desmit gadus vēlāk, citās [Ķīnas] pilsētās gaisa kvalitāte ir turpinājusi pasliktināties, bet Šeņdžeņā tā ir daudz labāka,» uzsver Ho.

Šeņdžeņas centienus videi draudzīga sabiedriskā transporta ieviešanā novērtē arī citas pilsētas visā pasaulē. Parīze, Londona, Mehiko un Losandželosa ir starp tām 13 lielo pilsētu pašvaldībām, kas apņēmušas līdz 2025.gadam nodrošināt, ka visi jauniegādātie sabiedriskā transporta līdzekļi ir tādi, kas nerada kaitīgās emisijas.

Videi draudzīga sabiedriskā transporta virzienā lēnām, bet neatlaidīgi dodas Londona, kas ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā.

Šobrīd jau četri autobusu maršruti Londonas centrā, kurus apkalpo vienstāva autobusi, tiek pārveidoti par elektrisko autobusu maršrutiem.

Londona ir izvirzījusi mērķi līdz 2037.gadam nodrošināt, ka visi pilsētā kursējošie autobusi ir nulles emisiju autobusi. Šīs programmas gaitā paredzēts arī aptuveni 5000 ar dīzeļdzinējiem aprīkotus autobusus pārveidot par elektriskajiem autobusiem.

Londona gatavojas arī tuvākajā laikā izsludināt konkursu pilsētas leģendāro divstāvu autobusu elektrificēšanai, un, protams, ka BYD ir viens no galvenajiem pretendentiem uz uzvaru šajā konkursā.

Uz augšu