Visvairāk pelna finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie – vairāk nekā 2000 eiro mēnesī bruto, no reģioniem Rīgas iedzīvotāji – 1085 eiro «uz papīra». Vismazāk saņem Latgales iedzīvotāji – vidēji tikai 671 eiro mēnesī. Kopumā darba alga pieaug, bet no Igaunijas tik un tā atpaliekam.
Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā neto darba samaksa Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par 10,2%, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, bet, salīdzinot ar 2017.gada ceturto ceturksni, - par 1,8%.
Galvenie neto darba samaksas pieauguma iemesli šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, bija minimālās algas paaugstināšana par 50 eiro mēnesī, kā arī progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana.
Latgale atpaliek
«To, ka vidējās samaksas datus ietekmējusi minimālās algas celšana un progresīvā nodokļa ieviešana, apliecina fakts, ka bruto alga jeb alga pirms nodokļiem vidēji ir saglabājusies nemainīga - 961 eiro mēnesī. No šāda skatu punkta raugoties, var secināt, ka nodokļu reforma šobrīd patiešām ir palielinājusi naudas apjomu strādājošo maciņos,» skaidro BlueOrange investīciju portfeļu pārvaldnieks Kaspars Peisenieks.
Jaunākie darba samaksas dati apliecina arī to, ka vēl joprojām visvairāk vidēji pelna Rīgas iedzīvotāji. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto samaksa Rīgā bija 1085 eiro, Latvijā vidēji tā bija 961, taču viszemākā vidējā bruto darba samaksa - 671 eiro bija Latgalē. Tiesa, Latgalē gada laikā ir bijis arī visstraujākais algas pieaugums - 11,2%, pēc tam seko Vidzeme ar 10% pieaugumu, Kurzeme ar 9,2%, Rīga ar 8,5% un Zemgale ar 7%. Visticamāk, straujāku algas pieaugumu reģionos ir veicinājusi nodokļu reforma.
Igaunijā vidējā alga augstāka
Tāpat kā pērn, arī šā gada pirmajā ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija finanšu un apdrošināšanas nozarē ar 2081 eiro mēnesī, tai sekoja informācijas un komunikācijas pakalpojumi ar 1581 eiro mēnesī, savukārt viszemākā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas nozarē ar vidēji 662 eiro mēnesī. «Šādas algu atšķirības pa nozarēm saglabājas jau ilgstoši un ir viens no faktoriem, kas ietekmē arī nākamās karjeras izvēli pamatskolu un vidusskolu beidzējiem.
Palielinoties ienākumiem, iedzīvotāji papildus gūtos līdzekļus tērē ilgstoši nerealizētu pamatvajadzību apmierināšanai, pirms termiņa cenšas atmaksāt uzņemtās kredītsaistības, atliek naudu lielākiem pirkumiem vai ceļojumiem.
Salīdzinoši retāk papildu ienākumi tiek atlicināti uzkrāšanas ilgtermiņa plāniem,» stāsta Kaspars Peisenieks.
Vidējās darba samaksas ziņā Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas, taču apsteigusi Lietuvu. Visaugstākā vidējā bruto samaksa šā gada pirmajā ceturksnī bija Igaunijā - 1242 eiro, Latvija seko ar 961 eiro, savukārt Lietuvā – 895 eiro. Tomēr vidējās algas pieauguma tempos secība ir pretēja - straujākais algu pieaugums bija Lietuvā – 9,5% gadā, Latvijā – 8,6%, bet Igaunijā – 7,7%.
