Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība ir brīdinājums un izaicinājums, gan iekšlietu sistēmai, gan maksātnespējas politikas īstenotājiem, uzskata kriminologs Andrejs Vilks. Slepkavība paveikta demonstratīvi – vesternu stilā. Izpildītāji izvēlējās noziegumu izdarīt gaišā diennakts laikā, sabiedriskā vietā, netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas, lai gan, būdami profesionāļi, viņi slepkavību varēja paveikt nemanāmāk.
Vilks saka, ka šādas slepkavības Latvijā notiek reti, tomēr notiek. Piemēram, neatklāta ir pirms 16 gadiem izdarītā tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavība. Laukrozi ar vairākiem šāvieniem nošāva viņa mājas Lāčplēša ielā pagalmā. «Līdzekļi, kas tika izmantoti deviņdesmitajos gados, nav zuduši un tiek izmantoti no jauna. Ja slepkavības organizētāji izvēlējās šādu rīcības modeli, apstākļi bija samilzuši,» saka kriminologs. Pēc viņa domām, nogalinātā puse nav pildījusi kādas vienošanās saistības. Visticamāk, aizskārums bijis milzīgs – citi motīvi ir mazticami.
Laiks un vieta – netālu no Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas – liecina, ka slepkavība paveikta demonstratīvi vesternu stilā.
«Simts metru attālumā atradās cilvēki, kas pie kapiem tirgoja puķes. Viņi redzēja gan mašīnu, gan dzirdēja šāvienus. Stils rāda, ka darbojušies profesionāļi.»
Zinot, kur Bunkus dzīvo, viņi to varēja izdarīt nemanāmāk – laikā, kad viņš pastaigājas pa dārzu vai tamlīdzīgi.
Lai gan, mašīnai sadegot, ir iznīcināti lietišķie pierādījumi – nospiedumi un elementi, kas ļautu veikt DNS analīzi, policijai ir pavedieni, ar ko strādāt. Sadegušā transportlīdzekļa gaitai varēs izsekot ilgi pirms slepkavības izdarīšanas brīža, analizējot novērošanas kameru ierakstus. Ieroci būs iespējams identificēt pēc notikuma vietā atrastajām lodēm. Vilks gan uzskata, ka
noziegumu izdarījušās personas nozieguma brīdī un arī pirms tā maskējās.
«Par nozieguma motīviem pašreizējo notikumu kontekstā liecina arī upura personība, liekot uzdot jautājumu par kraso ienākumu pieaugumu pēdējā gada laikā, cik leģitīmā ceļā iegūti viņa nekustamie īpašumi un automašīnas.»
Ir pamats aizdomām, ka Bunkus bijis saistīts ar neparastiem darījumiem.
Eksperts pieļauj, ka slepkavības izpildītāji atrodas ārpus Latvijas.
Var būt pieņēmums, ka izpildītāji ir nogalināti, jo šādā gadījumā ir tikpat kā neiespējami pierādīt, kas ir slepkavības organizētāji.
Maksātnespējas sistēma ir īpaša sfēra – procesi kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki, tajos apgrozās miljardi eiro, saka kriminologs. «Par to, ka jomā ir nopietnas problēmas liecina dažādos ceļos saņemtā informācija par nelikumībām maksātnespējas administratoru darbā un ierosinātās krimināllietas.»
Ja raugāmies no sistēmiskām pozīcijām – notikušais ir vēršanās pret novirzēm un patoloģijām sistēmā.
«Bunkus slepkavība ir brīdinājums: ja maksātnespējas procesu likumiskie pamati un gaita nemainīsies, kāda no pusēm var rīkoties izaicinoši un demonstratīvi, nogalinot tos, kas pārkāpuši vienošanos,» stāsta kriminologs Andrejs Vilks. Viņš atgādina, ka maksātnespējas procesi ir saistīti ar divām pretējām interešu grupām – vienā pusē ir kreditori, otrā debitori, kam pieder ražotnes vai finanšu sistēmas elementi. Savukārt maksātnespējas administratora, kurš īsteno taisnīgumu, rokās ir dažādi instrumenti, ar ko ietekmēt situāciju, zināmi zemūdens akmeņi un juridiskas nianses.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
