Otrdien, dažas dienas pirms Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā, sociālā tīkla «Facebook» vadītājs Marks Zakerbergs tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Antonio Tajāni un politisko grupu priekšsēdētājiem, lai atbildētu uz viņu jautājumiem. Taču Zakerberga «lielais Eiropas tests nenoritēja veiksmīgi», norāda raidorganizācija CNN.
Zakerberga iztaujāšana Briselē ilga apmēram 80 minūtes. Taču eiroparlamentārieši pēdējās tikšanās minūtes izmantoja, lai sūdzētos, ka «Facebook» dibinātājs izvairījies no jautājumiem un sniedzis pārāk vispārīgas atbildes.
«Es uzdevu sešus jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē,» teica Zaļo partijas pārstāvis Filipe Lambets. «Es nesaņēmu nevienu atbildi.»
Iespējams, ka pie vainas bija tikšanās formāts. Katras politiskās frakcijas priekšsēdētājam tika dotas trīs minūtes jautājumu uzdošanai, bet Zakerbergs sāka atbildēt pēc visu jautājumu noklausīšanās. Kad sāka aptrūkties laika, Zakerbergs solīja, ka «Facebook» «nākamo dažu dienu» laikā rakstiski atbildēšot uz visiem eiroparlamentāriešu jautājumiem.
Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses priekšsēdētājs Gijs Verhofštats nosauca tikšanās formātu par «iepriekš sagatavotu» un tādu, kas «ļauj Zakerbergam izvairīties no mūsu jautājumiem».
«Eiropas Parlamenta sesija ar Marku Zakerbergu ilgst 54 minūtes, un viņš nav atbildējis ne uz vienu jautājumu,» tvīto Lielbritānijas parlamenta Digitālo, kultūras, mediju un sporta lietu komitejas priekšsēdētājs Demjens Kolinss. Zakerbergs trīs reizes atteicies tikties ar komitejas locekļiem, lai atbildētu uz viņu jautājumiem, raksta «The Guardian».
«Viņš demonstratīvi izvairījās no jautājumiem par «ēnu» profiliem, dalīšanos ar datiem «WhatsApp» un «Facebook» starpā, iespēju atslēgt politiskās reklāmas un datu pārkāpumu patiesajiem apmēriem,» uzskaita Kolinss.
Eiroparlamentārieši uzdeva Zakerbergam jautājumus par viltus ziņām un ekstrēmistu ievietoto saturu, kā arī apsūdzēja viņu «cenzūrā». Izskanēja arī ierosinājums sadalīt «Facebook» vairākos uzņēmumos, lai veicinātu konkurenci.
Zakerbergs atvainojās par to, kā «Facebook» sākotnēji risināja problēmas ar viltus ziņām, ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās un lietotāju personīgās informācijas nodošanu.
Zakerbergs iepriekš stājies ASV Kongresa priekšā, lai līdzīgā veidā atbildētu uz jautājumiem par «Facebook» darbību. Tāpat kā toreiz, arī eiroparlamentāriešu priekšā Zakerbergs lielākoties vairījās runāt par «Facebook» datu vākšanas praksi, tai skaitā datiem, kas tiek ievākti par sociālajā tīklā nereģistrētiem cilvēkiem.
Tikšanās ar EP pārstāvjiem notika divus mēnešus pēc tam, kad atklātībā nāca «Cambridge Analytica» datu skandāls. Ar ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņu saistītajai kompānijai bija pieeja apmēram 87 miljonu lietotāju datiem, par ko paši lietotāji nezināja.
Aptuveni 2,7 miljoni no tiem bija Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji, norāda Eiropas Komisija (EK).
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)