Ledus gabals atklāj Romas impērijas ekonomiskās svārstības

FOTO: AFP/Scanpix

Romas impērijas ekonomikas vēsturi precīzi rekonstruēt varētu šķist tikpat neiespējami, kā atgūt visas romiešu vēsturnieka Tita Līvija 107 Romas vēstures grāmatas. Tomēr tagad pārsteidzošas ziņas tieši par Romas ekonomiku atklājis visai interesants priekšmets – ledus gabals no Grenlandes.

Nē, šī informācija nav rakstīta nedz latīņu, nedz sengrieķu valodā, bet gan svinā. Svinu saturošie izmeši, kas radušies kalnrūpniecības rezultātā Senajā Romā, reiz nonāca Grenlandē un, sajaucoties ar sniegu, sasala ledū, saglabājoties tūkstošiem gadu.

Pētījums (Angļu val.)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», ledus paraugi no Grenlandes jau ilgi tiek izmantoti, lai sekotu līdzi klimata pārmaiņām, kas ir iekodētas sasalušā ūdens skābekļa izotopos. Projektu izmērīt antīkā svina daudzumu šajos ledus gabalos ierosināja sākt Oksfordas Universitātes arheologs Endrjū I. Vilsons (Andrew I. Wilson), kurš īpaši specializējies Senās Romas ekonomikas izpētē. Jau 1990. gadā franču pētnieku komanda centās šādā veidā pētīt Romas ekonomikas procesus, tomēr tehnoloģiju trūkums to liedza pilnvērtīgi paveikt.

Ledus paraugi tiek iegūti no ārkārtīgi liela dziļuma. Dažreiz nepieciešami pat četri gadi, lai pētnieki spētu izveidot tik dziļu urbumu ledū, kas sasniegtu Zemes virskārtu. Savukārt šo paraugu pētnieki ieguva no 426 metru liela dziļuma, kura slāņi veidojušies no 1235. gada pirms mūsu ēras līdz 1257. gadam mūsu ērā.

Laboratorijā ledus paraugi tika sadalīti sīkākos gabalos un izkausēti, atsedzot ledus kodolu. Pēc tam tika izmērīts svina daudzums tajā. Iegūtie dati tika papildināti ar citu informāciju, ko sniedza vulkānu izvirdumi un koku gadu gredzeni.

Iegūtie dati ataino Senās Romas vispārējo ekonomisko stāvokli un tā izmaiņas laika gaitā, proti, svina piesārņojuma daudzums ledū bija lielāks miera laikā, šajā gadījumā no 27. gada pirms mūsu ēras līdz 180. gadam mūsu ērā, bet bija zemāks pirms imperatora Augusta nākšanas pie varas 27. gadā pirms mūsu ēras. Dramatisks svina piesārņojuma kritums vērojams arī Antonina mēra laikā no 165. līdz 180. gadam mūsu ērā.

Svins tika plaši izmantots Senajā Romā, lai būvētu kanalizācijas caurules un apdarinātu laivu korpusus. Svina iegūšana bija nozīmīga aktivitāte Romas ekonomikā, jo monētas izgatavoja no sudraba, kurš atradās svina ieslēgumos. Procesā, kas tika veikts, lai atdalītu svinu no sudraba, radās liela daļa ledū sasalušo svina izmešu.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu