Ziemeļkorejas kodolreaktors un bažas par «Āzijas Černobiļu»

Ziņojuma autors ir Vladivostokas Universitātes fizikas un ķīmijas profesors Oļegs Ščeka – viņš uzskata, ka Ziemeļkorejas ziemeļaustrumu daļā esošā Njonbjonas AES var piedzīvot negadījumu, kas būtu līdzīgs 1986.gada Černobiļas kodolkatastrofai, vēsta Lielbritānijas «The Telegraph».

Profesors pauž viedokli, ka drošības standartu apiešana, nepilnīgie uzturēšanas darbi un darbības protokolu ignorēšana, kas regulāri vērojama Njonbjonas AES, palielina iespēju, ka Ziemeļkoreja varētu piedzīvot Černobiļai līdzīgu katastrofu.

Kodolenerģijas izmantošanu Ziemeļkoreja sāka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, tomēr šīs nozares attīstību valstī apgrūtinājis nepietiekamais finansējums, kā arī starptautiskās sankcijas, kuru mērķis ir apturēt Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Pirmais reaktors Njonbjonas AES tika atklāts 1965.gadā. Tā būvniecībā Ziemeļkorejai palīdzēja Padomju Savienība.

Kopš 1992.gada Njonbjonas AES astoņu megavatu reaktors darbojas neregulāri, un tas skaidrojams ar Ziemeļkorejas nespēju nodrošināt pietiekamu daudzumu kodoldegvielas.

Ziņojumā uzsvērts, ka kopš sešdesmitajiem gadiem Ziemeļkorejas zinātnieki varētu būt ieguvuši zināšanas, lai saviem spēkiem uzbūvētu jaunus reaktorus.

Politiskais spiediens nodrošināt papildu kodolenerģijas jaudas elektrības pieprasījuma apmierināšanai palielina katastrofu risku, uzsver Ščeka.

2010.gadā Ziemeļkoreja Njonbjonas AES sāka darbu pie jauna – 100 megavatu – reaktora. Šā projekta īstenošana gan joprojām ir sākumstadijā.

Eksperts pauž viedokli, ka, ņemot vērā Ziemeļkorejas kodolieroču programmu, visticamāk, Ziemeļkoreja varētu būt strādājusi arī pie slepeniem reaktoriem.

«Bažas rada tas, ka ziemeļkorejieši var mēģināt izveidot jaunas atomelektrostacijas ar standartiem neatbilstošiem un nepietiekami pārbaudītiem un uzraudzītiem reaktoriem,» norāda profesors, piebilstot, ka Ziemeļkoreja jau iepriekš regulāri ir «upurējusi» drošības standartus, lai paātrinātu augstas prioritātes industriālo projektu īstenošanu.

Ščeka norāda, ka pat neliela kodolreaktoru jaudas pārsniegšana var izraisīt nenovēršamas un neprognozējamas sekas.

Eksperts prognozē, ka nopietnas Ziemeļkorejas AES avārijas gadījumā riskam kopumā būtu pakļauti līdz pat 100 miljoniem cilvēku Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, Ķīnas austrumu daļā, Krievijas Tālo Austrumu dienvidu daļā, kā arī Japānas rietumu reģionos.

Ziemeļkoreja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Phenjena pārtrauks kodolizmēģinājumus un slēgs savu kodolizmēģinājumu poligonu.

Iespējams, ka šīs lēmums mazinās politisko spiedienu arī uz Njonbjonas atomelektrostaciju un kodolenerģijas nozari valstī kopumā.