Piebremzēs «oligarhu sarunu» publiskošanas likumprojektu

Ilustratīvs attēls

FOTO: LETA

Saeimas Juridiskā komisijas vairākums šodien nolēma «nelikt uz balsojumu» likumprojektu, kas paredz «oligarhu lietas» deklasificēto operatīvās izstrādes lietas materiālu digitalizēšanu un publicēšanu.

Reizē Juridiskā komisija nolēma prasīt Tieslietu ministrijas atbildīgajai darba grupai līdz 1.jūnijam izvērtēt un piedāvāt risinājumus, kā nodrošināt plašākas iespējas sabiedrībai, tajā skaitā masu mediju pārstāvjiem, iepazīties ar krimināllietu materiāliem.

Līdz ar to Juridiskā komisijas vairākums šodien nolēma nebalsot arī par likumprojektu, kas paredz nodrošināt iespēju žurnālistiem turpmāk iepazīties ar sabiedriski nozīmīgu krimināllietu materiāliem un tos publiskot. Šos likumprojektus izskatīšanai parlamentā iesniedza «Vienotības» Saeimas frakcijas deputāti.

Likumprojektu par «oligarhu lietas» kriminālprocesa materiālu publisku pieejamību iesniegusi arī Latvijas Reģionu apvienība.

«Vienotības» frakcijas deputāts Andrejs Judins rosināja par likumprojektiem balsot jau šodien, taču komisijas vairākums viņa rosinājumu neatbalstīja.

Kā ziņots, iepriekš Juridiskajā komisijā Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un citu institūciju pārstāvji norādīja, ka «oligarhu sarunu» publiskošanu varētu pārkāpt Satversmē aizsargāto nevainīguma prezumpciju un privāto dzīvi.

Ģenerālprokuratūras pārstāve, prokurore Sandra Kerno iepriekš skaidroja, ka pašlaik attiecīgie materiāli ir pieejami noteiktajam personu lokam, tajā skaitā zinātniskajiem darbiniekiem un personām, kuru intereses ir aizskartas. Viņa akcentēja, ka šajā jautājumā būtu nepieciešams uzklausīt Datu valsts inspekcijas nostāju, ņemot vērā, ka Saeimā skatītie likumprojekti paredz vārdu un uzvārdu publiskošanu. Kerno atgādināja, ka drīzumā Latvijai būs jāievieš arī Eiropas Savienības regula par personu privātās dzīves aizsardzību.

Viņa pauda bažas, ka atsevišķos gadījumos, kad kriminālprocesa jautājumos būs nepieciešama palīdzība no kādām personām, tās var atteikties sniegt liecības, ja tiks pieņemts lēmums par šodien skatāmā kriminālprocesa deklasificēto sarunu publiskošanu.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča 14.marta komisija sēdē norādīja, ka, ja tiktu pieņemts lēmums par sarunu publiskošanu, tad pie tik lieliem tiesāšanās riskiem iestāžu vadītājiem, kuriem par to būs jālemj, nepieciešams nodrošināt civiltiesisko apdrošināšanu. Jurča uzsvēra, ka atbildīgo iestāžu vadītāji šajā jautājumā «staigās zem Damokla zobena» saistībā ar lielo risku, ka pret viņiem var tikt vērstas prasības par privātās dzīves aizskārumiem.

Jau ziņots, ka viesnīcas «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā «oligarhu lietā», kas tika ierosināta 2011.gadā.

KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Šķēles ģimenei piederošās SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) telpās un citos uzņēmumos. Saistībā ar šo kriminālprocesu bija paredzēta kratīšana arī ekspolitiķa Aināra Šlesera īpašumā.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējās pēc tam, kad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas «oligarhu lietā».

Uz augšu