«Omletes tā pa īstam es iemīlēju 2017. gada vasarā, kad kādu laiku pavadīju Toskānā. Tur, lai gan pārsvarā brokastīs ēdām ko saldu, kā to dara itāļi, bija dienas, kad mūsu ģimeņu vīrieši teica, ka gribot ko sātīgu, sāļu – omleti. Netālu no mūsu mājas, lejā pa kalnu bija neliela saimniecība, uz kuru ar draudzeni aizgājām pēc olām. Atnācām atpakaļ, atvēru ledusskapi, un tur bija mazs gabaliņš tirgū pirktas desiņas, divas dienas pastāvējuši cukīni ziedi (kas ir garšīgi, bet ne tuvu tādi skaistuļi kā gribētos) un nedaudz parmezāna. Aizgāju līdz dārzam, saplūcu rozmarīnu un uzcepu omleti.»