Juridiski lielāks spēks būtu Saeimas noteiktam regulējumam, kādā apjomā publiskot bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Laizāne atbalsta ideju Saeimai lemt, kādā apjomā publiskot VDK dokumentus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tādējādi politiķe pauž atbalstu Saeimas atbildīgās darba grupas gaidāmajai rekomendācijai tā dēvētajā «jumta likumā» parlamentam pašam noteikt dokumentu publiskošanas apjomu. Tagad šajā likumā ierakstīts, ka tas līdz 31.oktobrim jānosaka Ministru kabinetam.
Komisijas priekšsēdētāja skaidroja, ka, ierakstot publiskošanas apjomu likumā un sniedzot tam nepieciešamo pamatojumu, attiecīgās izmaiņas nebūs pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) personu datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā maijā. Laizāne norādīja, ka bez šī jautājuma nostiprināšanas likumā kādu fizisko personu datu publiskošana var nonākt pretrunā ar regulas nosacījumiem.
Politiķe akcentēja, ka VDK dokumentu saturs jāpublisko kopā ar zinātniskajiem komentāriem. Bijušās VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai atbilstoši tai uzticētajam uzdevumam būs jāpiedāvā, kam un kādā veidā jātiek publiskotam, skaidroja Laizāne.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar darba grupas vadītāja Ritvara Jansona (VL-TB/LNNK) skaidrojumu līdz ar šo ierosinājumu no «jumta likuma» jeb likuma «Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu» tiktu izslēgts pašlaik noteiktais, ka valdība nosaka dokumentu publiskošanas apjomu.
Darba grupa arī aicinās likuma izmaiņas veikt atbilstoši VDK zinātniskās izpētes komisijas galaziņojuma rekomendācijām, kas gaidāmas līdz ar zinātniskās izpētes noslēgšanos 31.maijā.
Attiecībā uz darba grupai uzticēto likumprojektu, tās dalībnieki rekomendēs arī grozījumu projekta normas iestrādāt jau spēkā esošajā likumā. Minētais likumprojekts paredz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās esošo bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Iepriekš izskanējis, ka likumprojekts tiek vērtēts kā juridiski pretrunīgs.
Politiķis uzsvēra, ka darba grupa nav atkāpusies no ieceres, ka attiecīgie dokumenti ir jānodod arhīvam, kā arī jāpublicē līdz 31.decembrim. Politiķis pats personīgi uzskata, ka «jumta likumā» ir jānosaka, ka tiek publiskoti bijušās VDK darbinieku un informatoru vārdi un uzvārdi. Viņš atzina, ka šis jautājums būs politiska izšķiršanās.
Darba grupa ar savu priekšlikumu Cilvēktiesību komisijā plāno vērsties aprīļa pirmajā pusē.
Kā ziņots, Saeima līdz 10.aprīlim pagarinājusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam, kas paredz SAB esošo bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz šā gada 1.jūnijam. Iepriekš debates Cilvēktiesību komisijā ļāva secināt, ka likumprojektā iekļautais priekšlikums ir juridiski pretrunīgs.