Viņš dzer… Es esmu līdzatkarīga. Kā dzīvot?

FOTO: depositphotos.com

Dzīvojam dienu no dienas, cīnāmies ar ikdienas pienākumiem, samierināmies ar sāpēm un izmisumu, ar partneri ir vienas vienīgas problēmas un nesaprašanās, bet vēl arvien ceram uz izmaiņām un labākiem laikiem. Jā, tā ir līdzatkarība!

Līdzatkarība nerodas pēkšņi

Geštaltterapeite Olga Rikmane žurnālam «Ieva» stāsta, ka Latvijā ir daudz tādu sieviešu, kas cieš no vīra alkoholisma. Savā psihoterapijas praksē viņa bieži ir sastapusies ar sievietēm, kas sākotnēji nākušas pēc palīdzības ar vienu problēmu, bet galu galā nonākušas līdz atziņai, ka problēma ir pavisam cita – līdzatkarība. Un ne vienmēr tas ir alkoholisms, ir arī citu veidu līdzatkarības. Kā stāsta speciāliste, šādas līdzatkarības bieži nemaz nerodas kopdzīves laikā ar partneri, bet tās aizmetņi ir meklējami agrāk, iespējams, pat bērnībā, kad ģimenē bijusi saskare ar alkoholismu vai arī piedzīvota kāda emocionāla trauma.

Atbalstīt, nevis glābt

Līdzatkarībai ir raksturīga nevēlēšanās to ieraudzīt, kā arī nespēja nodalīt savu dzīvi no partnera dzīves. Nezūdoša ir vēlme otru izglābt. Tomēr nereti ir dzirdēts, ka cilvēkam, kuram ir problēmas ar alkoholu, ir jāpiedzīvo zemākais kritums, lai varētu «piecelties» jaunai dzīvei.

«Sievietes nesaprot, ka dzerošajam vīram var palīdzēt, atbalstot viņu grūtos brīžos, kā arī centienos ārstēties, tā vietā viņas jauc atbalstu ar pārmērīgu, nelūgtu palīdzību. Līdzatkarīgajam nav skaidru robežu - viņam parasti šķiet, ka zina, kā otram ir labāk, ko viņam vajag,» saka Olga Rikmane.

Nespēja noteikt robežas ir arī pašiem alkohola atkarīgajiem. Viņi nejūt, kad nodara pāri saviem tuvākajiem, līdz brīdim, kad notiek kas ārkārtējs vai postošs. Speciāliste norāda, ka, cenšoties glābt savu partneri, nekas nemainīsies, ir jāsāk ar sevi. Jāapjauš savas vajadzības un vēlmes un izvēles iespējas – būt par līdzatkarīgu vai ne. Ja ģimenē ir bērni, tad jāsaprot, ka arī viņu intereses neapzināti, diemžēl, tiek pakārtotas vecāku atkarībām.

Meklē palīdzību sev!

Līdzatkarīgs cilvēks dzīvo ilūzijā - ja partneris vairs nelietotu alkoholu, tad viss būtu labi. Diemžēl nebūt ne. Bieži vien cilvēks, kurš pārstājis lietot alkoholu, vēl vairākus gadus var būt depresīvs. Olga Rikmane uzsver, ka cerība pastāv vienmēr, bet likmes jāliek uz sevi, ne otru cilvēku. Viena no iespējām, kad esi apzinājies, ka esi līdzatkarīgs, ir anonīmās līdzatkarīgo grupas. Tajās notiek tikšanās ar sev līdzīgajiem, pieredzes apmaiņa, atbalsta gūšana. Izlemt meklēt palīdzību ir grūti, bet nepieciešami.

Pazīmes, ka tu varētu būt līdzatkarīga

  • Raksturīga vainas izjūta, kauns, trauksmainība
  • Pārāk daudz rūpējies par atkarīgo – kā par nevarīgu bērnu
  • Esot nemitīgā stresā, ir radušās veselības problēmas
  • Tev ir kauns no citiem un tu slēp patieso situāciju
  • Ir iestājusies nevērība pret sevi, pazudušas intereses

Pilnu rakstu un pieredzes stāstus lasi žurnālā «Ieva» (21. - 27. marts).

Uz augšu