Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves ūdens līmenis nevar veicināt Daugavas upes augštecē esošo pilsētu applūšanu, sacīja energokompānijas AS «Latvenergo» pārstāvji.
«Latvenergo»: Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmenis nevar veicināt Daugavas augštecē esošo pilsētu applūšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar to Pļaviņu ūdenskrātuve nevar ietekmēt norises upē tālāk par ūdenskrātuves ietekmes zonu, kas atsevišķos hidroloģiskajos apstākļos upē var sasniegt Krustpils novadā esošo Zeļķu tiltu, norādīja «Latvenergo» pārstāve Ivita Bidere, uzsverot, ka Pļaviņu HES darbība, saskaņojot ar operatīvajiem dienestiem, mazina plūdu ietekmi.
Pali Daugavā ir parādība, kas bijusi vienmēr, un jau pirms HES izbūves nepieredzētā apjomā tie ir novēroti vēl 1931., 1951. un 1956.gadā. Tāpēc «Latvenergo» uzsvēra, ka tieši pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņu HES.
«Hidroelektrostaciju izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs var palīdzēt salauzt ledu, kā tas bija, piemēram, 2013.gadā. Jānorāda - ja nebūtu Pļaviņu HES, tad palu ūdeņi varētu applūdināt lielas teritorijas aiz Pļaviņām, bet šādi plūdi, piemēram, Jaunjelgavā, kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti,» teica Bidere.
Atbilstoši savstarpēji saskaņotiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) lēmumiem par rīcību un atkarībā no aktuālās situācijas «Latvenergo» ir iespējams paaugstināt vai pazemināt ūdens līmeni Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, lai tajā varētu uzņemt lielas palu ūdens masas, tādējādi mazinot dabisko applūšanu teritorijās līdz HES, skaidroja Bidere.
Viņa atzīmēja, ka pavasara pali ir laiks, kad uz maksimālo slodzi strādā visas Daugavas hidroelektrostacijas, saražojot šajās ražotnēs gada griezumā lielāko elektroenerģijas apjomu.
«Ja citos gada laikos Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES strādā tikai daļa hidroagregātu, tad palu laikā, esot augstai ūdens pietecei, darbojas visi pieejamie hidroagregāti. Tādēļ pirmspalu periodā ik gadu tiek veiktas papildu pārbaudes, lai šo laiku izmantotu drošai un efektīvai elektroenerģijas ražošanai, dodot ieguldījumu valsts ekonomikā. Ja pērn pavasarī nebija izteiktu palu, tad otrais pusgads bija ūdeņiem bagātākais kopš 1991.gada, kas atspoguļojas arī izstrādē - pērn Daugavas HES saražoja rekordlielu elektroenerģijas apjomu - par 74% vairāk nekā 2016.gadā. Arī šogad situācija upē līdz šim ir netipiska, tā kā ir piedzīvoti ziemas pali janvārī un februāra sākumā,» klāstīja «Latvenergo» pārstāve.
Energokompānija ik gadu veic visu iekārtu, būvju un drenāžas pirmspalu pārbaudi drošai darbībai, lai hidroelektrostacija varētu ūdenskrātuvē uzņemt palu ūdeni un to izstrādāt elektroenerģijā. «Latvenergo» operatīvais personāls ir sagatavots savlaicīgai darbu koordinācijai, lēmumu pieņemšanai par konkrētiem pasākumiem un sadarbībai ar VARAM, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citām iesaistītajām institūcijām.
Kā liecina «Latvenergo» enerģētiķu pieredze, divu vienādu palu nav, līdz ar to nav iespējams viens noteikts rīcības scenārijs un atbildība ir visām iesaistītajām institūcijām, piebilda Bidere. Taču, ja ūdens pietece ir lielāka par hidroagregātu caurteci un tie nespēj apstrādāt visu ūdens daudzumu, tiek atvērti HES drošības aizvari, lai novadītu liekās ūdens masas. Pēdējo reizi Pļaviņu HES aizvari tika atvērti 2013.gadā.
Kā ziņots, šodien VARAM sadarbībā ar «Latvenergo» organizēja operatīvo sanāksmi, kurā apspriesta aktuālākā informācija par rīcību palu un plūdu apdraudējuma gadījumā.
«Latvenergo» ir starp tām iestādēm, kas līdzdarbojas palu komisijā un ik gadu, ņemot vērā, ka palu laiks ir svarīgākais ražošanas periods uzņēmumā, arī «Latvenergo» kā viena no iesaistītajām pusēm piedalās un sadarbojas preventīvo pasākumu izstrādē pirms palu perioda sākuma.