Naudas atmazgāšana Latvijā ir problēma, jo šīs darbības, kas notiek tikai atsevišķās bankās, grauj visas valsts reputāciju, piektdien intervijā «Rietumu radio» atklāja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Kariņš: Atsevišķu banku darbība grauj visas valsts reputāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas nozīmē, ka netiek gūtas investīcijas mūsu tautsaimniecībā dēļ tā, ka Latvija tiek uzskatīta par korumpētu naudas atmazgātāju valsti, kas mēs neesam. Tāpēc ir pareizi, ka valdība šo biznesu spiež ārā no Latvijas,» sacīja deputāts.
Kariņš pauda bažas par to, ka spiediens un informācija par aizdomām naudas atmazgāšanas jautājumos Latvijas virzienā nāk jau ilgāku laiku, taču rīcība no mūsu puses iepriekš nav sekojusi. «Spiediens un informācija jau vismaz gadu nākusi Latvijas virzienā un tas, ka līdz šim nekāda rīcība nav sekojusi, mums ir skādējis. Domāju, ka šī asā rīcība no ASV finanšu ministrijas ir tieši Latvijas bezdarbības rezultāts,» teica Kariņš.
Viņš norādīja, ka pret naudas atmazgāšanas shēmām Eiropas Savienībā izveidoti ļoti labi funkcionējoši likumi, bet likumu ieviešana smagi klibo. Parlamentā izveidota īpaša komiteja, kura izseko likumu ieviešanas procesam. «Tā grūtība ir tieši uzraudzībā. Eiropas Centrālā banka (ECB) pārņem visas bankas savā uzraudzībā, bet tieši pret naudas atmazgāšanas uzraudzība paliek katras dalībvalsts kompetencē. Mums ir mūsu banku uzraugs, bet vai šis banku uzraugs ir bijis uzdevuma augstumos, vai viņam ir bijusi attiecīgā informācija, vai viņš ir bijis bailīgs vai nespējīgs pieņemt lēmumus, un kāpēc tā sistēma ir klibojusi,» jaut politiķis.
«Tieši «ABLV Bank» situācija izraisa jautājumu, kā uzlabot eirozonas banku uzraudzību? Jo, no vienas puses uzraudzība notiek centralizēti, caur ECB, bet no otras puses, naudas atmazgāšanas uzraudzība ir nacionālās kompetences jautājums. Ja gadās viens vājāks posms, par kādu šobrīd tiek uzskatīta Latvija, tad netīrā nauda ieplūst finanšu sistēmā šā vai tā,» norādīja Eiropas Parlamenta deputāts.
Viņš uzsvēra, ko no naudas atmazgāšanas problēmas tikt vaļā pilnībā nav iespējams. «Noziedznieki ir un būs. Tikai mums ir vara maksimāli apgrūtināt viņu darbības jomu. Mērķis ir izskaust šīs netīrās naudas no Eiropas finanšu banku sistēmas, lai tie, kas darbojās šādā veidā, ir spiesti darboties 3.pasaules valstīs, kur nav Eiropas tiesu sistēmas, kur nav Eiropas drošības un nekustamo īpašumu, kurus varētu gribēt nopirkt,» sacīja Kariņš, piebilstot, ka netīrā nauda mūsu finanšu sistēmā tiek iekšā, jo tā meklē jauku vietu, kur nosēsties.
Viņš paskaidroja, ka mums ir jāstrādā gan pie banku sistēmu uzraudzības, gan tās izsekošanas un jāsaprot, kā šī nauda nevien tiek lietota mūsu tirgos, bet arī tos ietekmē.
Kariņš norāda, ka valdības rīcības virziens, cenšoties nodrošināt «čaulu kompāniju» izskaušanu, ir pareizs, taču noteiktais temps ir straujš. «Tas varētu būt milzu izaicinājums, jo, ja kāds ir uzsācis biznesu, piemēram, ar naudas tranzītu, un tas ir jāmaina gada laikā, tas ir ļoti grūti paveicams. Pusgada laikā, tas ir teju neiespējami. Domāju, ka gaidāma vai nu banku likvidācija vai banku apvienošanās,» sacīja Krišjānis Kariņš.