Virmoja runas, ka lielais skaits noņemto pielaižu valsts noslēpumam varētu būt iemesls, kāpēc neapstiprināt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieku Jāni Maizīti amatā uz vēl vienu termiņu, izriet no viņa paša paustā intervijā žurnālā «Ir».
Maizītis: Virmoja runas, ka lielais skaits noņemto pielaižu varētu ietekmēt manu apstiprināšanu amatā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāts, vai SAB interešu lokā nav kādu ekonomisku vai politisku grupu vai pat nedraudzīgu valstu mēģinājumi vai cerības nomainīt valsts galvenās drošības iestādes vadītāju, Maizītis norādīja, ka nav informācijas par šādiem mēģinājumiem no kādas nedraudzīgas valsts. «Ja par citiem procesiem - jā, virmoja visu laiku tas, ka valsts noslēpuma pielaides ir noņemtas pārāk daudziem un ka tas varētu būt iemesls, kāpēc neapstiprināt,» atklāja SAB priekšnieks.
Kā atzina Maizītis, ir sagadījies tā, ka šo piecu gadu laikā tiešām pieņemts salīdzinoši daudz negatīvu lēmumu, tai skaitā par industriālās drošības sertifikātiem. «Runas, ka ir liela ietekme uz politiķiem, lēmumu pieņēmējiem, ka tas var atstāt iespaidu - tādas runas bija. Kāpēc tā nenotika - nu, varbūt ar laiku vēl kaut kas vairāk parādīsies,» teica Maizītis.
Viņš arī atzina, ka vēl dienu pirms Saeimas balsojuma nav bijis pārliecināts, kā arī bijis cilvēciski uztraucies. «Galu galā, piekto reizi gāju šo procedūru un ar dažādiem rezultātiem. Jāsaka - tā ir šā brīža politika. Politiķi noteikti skatījās viens uz otru, runāja, ko darīt, bet tas man nav zināms. Baumu bija ļoti daudz,» viņš uzsvēra.
Intervijā Maizītis arī pievērsās jautājumiem par kaimiņvalsti Krieviju. Viņš norādīja, ka šobrīd ir tikai atsevišķa un salīdzinoši formāla kontaktēšanās ar Krievijas dienestiem, kaut gan pirms Krimas aneksijas 2014.gadā atsevišķos virzienos pat ticis strādāts kopā.
Maizītis teica, ka SAB pievērš uzmanību amatpersonām vai ar politiskajām partijām saistītiem cilvēkiem, kuri bieži braukā uz Krieviju, tomēr viens no veidiem, kā Krievijas dienesti strādā pret Latviju ir no savas teritorijas. «Piebrauc klāt, izrunā savas lietas, atbrauc atpakaļ, izdara to, kas norunāts. Ar to arī ir jārēķinās. Bet mēs sekojam līdzi procesiem, vismaz tajā daļā, kura notiek mūsu teritorijā, ja ir runa par iespējamām finansēšanām vai tajā skaitā publisko attiecību veidošanu, kur ir bijuši iesaistīti Krievijas polittehnologi,» atzīmēja SAB priekšnieks.
Maizītis arī izteicās, ka nevajag pārvērtēt SAB visvarenību Krievijas teritorijā. «Aizbraucot uz Krieviju, mēs jau nevaram neko daudz izsekot tai personai,» viņš norādīja.