Pēc otrdien notikušā Lietuvas Seima balsojuma, kurā parlaments nespēja pieņemt lēmumu par rupjos konstitūcijas pārkāpumos un zvēresta laušanā apsūdzētā deputāta, bijušā parlamenta vicespīkera Mindauga Basta mandāta anulēšanu, viņš trešdien nolicis mandātu pats.
Balsojums, kurā Basta mandāta anulēšanai Seimam pietrūka 13 balsu, izraisīja asu prezidentes Daļas Grībauskaites un premjerministra Sauļus Skverneļa kritiku, partiju savstarpējus apvainojumus un pat opozīcijas frakciju aicinājumu rīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.
Aizklātā balsošanā Basta mandāta anulēšanu atbalstīja 72 deputāti, pret balsoja 21 un vēl 24 parlamenta locekļi no balsošanas atturējās, bet 11 biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Lai impīčmenta ceļā atņemtu parlamenta loceklim mandātu, saskaņā ar Lietuvas konstitūciju par to jānobalso vismaz 85 deputātiem. Lietuvas Seimā ir pavisam 141 deputāts.
Prezidente pēc šā balsojuma paziņoja, ka Seims sevi «apkaunojoši diskreditējis», bet premjerministrs Sauļus Skvernelis balsošanas rezultātus raksturojis kā «ciniskas politiskās spēles, kurās aktīvi piedalījušies daži opozīcijas frakciju deputāti».
Savukārt Seima spīkers Viktors Pranckietis paziņoja, ka centīsies panākt, lai šai jautājumā tiktu sarīkota atkārtota balsošana. Jau iepriekš tādu aicinājumu izteica arī opozīcijā esošās Liberāļu kustības līderis Euģēnijs Ģentvils.
Norādīts, ka šai balsojumā pārkāpts aizklātuma princips, proti, noskaidrojies, ka daudzi deputāti savus biļetenus fotografējuši un daži no viņiem attēlus publiskojuši. Aizdomas radījis arī pārlieku lielais par nederīgiem atzīto biļetenu skaits.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa pērn atzina, ka Bastis rupji pārkāpis valsts pamatlikumu un lauzis deputāta zvērestu, slēpjot savus kontaktus ar bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Pjotru Vojeiko. Proti, minēto apstākli viņš noklusējis, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, kas tiek uzdoti personām, kas pretendē uz atļauju strādāt ar slepenu informāciju, konkrēti, uz jautājumu, vai viņš pazīst personas, kuras strādājušas ar citu valstu slepenajiem dienestiem.
Bastis, kas savu vainu neatzīst, norādījis, ka uz lēmumu par mandāta nolikšanu viņu neviens nav pamudinājis - to viņš pieņēmis, reaģējot uz aicinājumiem rīkot atkārtotu balsošanu.
«Opozīcija cenšas Seimu pārvērst par cirku un paralizēt darbu. Negribu, lai manis dēļ ciestu politiskais darbs un opozīcija sev uzkrātu politisko kapitālu, tādēļ esmu pieņēmis vienīgo šai situācijā pareizo lēmumu - ar godu aiziet no Seima,» viņš paziņojis, bet pagaidām atteicies atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai piedalīsies jaunās vēlēšanās, kas jārīko vēlēšanu apgabalā, no kura viņš ievēlēts.
Kā ziņots, impīčments pret Basti tika ierosināts arī saistībā ar Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) norādēm uz viņa sakariem ar Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» interešu pārstāvi Lietuvā Jevgeņiju Kostinu, Krievijas valsts telekanāla RTR žurnālistu Ernestu Mackeviču, bijušo Kauņas mafijas barvedi Saturnu Dubininku un par nelikumīgu darbību aizdomās turēto uzņēmēju Vadimu Pahomovu, taču šīs darbības veiktas vēl pirms 2016.gada novembra, kad Bastis deva deputāta zvērestu.
Bastis pērn martā pēc Seima priekšsēdētāja aicinājuma atkāpās no parlamenta vicespīkera amata, bet mandātu nolikt atteicās, uzsverot, ka deputāta zvērestu nav lauzis.
Izceļoties skandālam ap viņa kontaktiem ar Krieviju, Bastis apturēja dalību Lietuvas Sociāldemokrātu partijā.
