18.martā Krievijā notiks prezidenta vēlēšanas, un nav nekādu šaubu, ka pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins tiks pārvēlēts uz nākamo termiņu prezidenta amatā, kas viņam būs jau ceturtais. Lielbritānijas raidsabiedrība BBC Krievijas prezidenta vēlēšanu kontekstā atskatās uz kādu notikumu, kas risinājās Putina Kremļa karjeras pašā sākumā – kad viņš bija Krievijas prezidenta pienākumu izpildītājs un vēl tikai gatavojās savām pirmajām prezidenta vēlēšanām.
Krievijas iedzīvotāji ir retu reizi redzējuši savu prezidentu raudam, neskatoties uz to, ka 18 gadus ilgajā Putina valdīšanas laikā dažādu traģēdiju Krievijā ir bijis pietiekami daudz. Vienīgā reize, kad Putins bijis redzams publiski raudam, bija 2000.gada 24.februārī – šajā dienā notika Anatolija Sobčaka bēres.
Anatolijs Sobčaks bija Krievijas politiķis, viens no Krievijas konstitūcijas autoriem, pirmais demokrātiski ievēlētais Sanktpēterburgas mērs. Sobčaks arī uzskatāms par Putina mentoru un skolotāju.
Pateicoties Sobčakam, bijušais VDK aģents Putins, ieguva savu pirmo politisko amatu – pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņš bija toreizējā Sanktpēterburgas mēra Sobčaka vietnieks ekonomikas jautājumos.
Šobrīd nav skaidri zināms, kas toreiz lika Sobčakam pieņemt šo, kā vēlāk izrādījās, liktenīgo lēmumu. Tomēr, lielā mērā pateicoties šim lēmumam, kādreizējie padomju drošībnieki varu Krievijā ir pārņēmuši tik lielā mērā, ka demokrātija Krievijā ir kļuvusi par «demokrātiju».
18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanās kopumā piedalās astoņi kandidāti, tomēr vienīgais reālais kandidāts, kura uzvara nerada nekādas šaubas, ir tieši Vladimirs Putins.
Viena no kandidātēm gaidāmās vēlēšanas sauc par «viltus vēlēšanām».
«Tas ir kā kazino, kur spēles rīkotājs vienmēr uzvar. Krievijas demokrātijā vienmēr uzvar Putins,» norāda Ksenija Sobčaka - Putina vecā drauga un padomdevēja Anatolija Sobčaka meita.
36 gadus vecā Sobčaka – televīzijas raidījuma vadītāja, kas kļuvusi par opozīcijas žurnālisti. Sobčaka vēlēšanās piedalās kā kandidāte «pret visiem». Viņa iepriekš uzsvērusi, ka nav saistīta ne ar vienu partijas vai valsts sistēmu.
Krievijas opozīcijas līdera un īstā opozīcijas prezidenta vēlēšanu kandidāta Alekseja Navaļnija, kuram gan pašam liegts vēlēšanās piedalīties, atbalstītāji uzskata, ka Ksenija Sobčaka ir «Kremļa ieliktene» - sena ģimenes draudzene, kura vēlēšanās piedalās ar Putina ziņu, lai uzlabotu vēlēšanu «ticamību».
Protams, ka Ksenija Sobčaka Krievijas prezidenta vēlēšanās nevarētu piedalīties bez vārdos neizteikta Kremļa atbalsta – tā nu reiz ir iekārtota Krievijas «demokrātija».
Kremļa «vīri uzvalkos» gan varētu sākt nožēlot šo savu «atbalstu» Sobčakas kandidēšanai prezidenta vēlēšanās – Sobčaka savā priekšvēlēšanu kampaņā nekautrējas regulāri norādīt uz izplatīto korupciju Putina aprindās un atklāti dēvē Krievijas veikto Ukrainai piederošās Krimas aneksiju par nelikumīgu.
Protams, Ksenijai Sobčakai nav nekādu izredžu uzvarēt 18.marta vēlēšanās, tomēr, pēc viņas pašas vārdiem, viņa piedalās nevis lai uzvarētu, bet lai tiktu izdzirdēta, un šāda pieeja tiek uzskatīta par zināmu «tabu laušanu».
Atgriežoties pie Ksenijas tēva Anatolija. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņš bija Sanktpēterburgas mērs, bet Putins bija viņa vietnieks. Viņi abi bija tik tuvi, ka pēc tam, kad Sobčaks tika apsūdzēts korupcijā, Putins palīdzēja viņam aizbraukt no Krievijas ar šim nolūkam īpaši sagatavotu čarterlidojumu.
BBC atgādina, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Krievijā valdīja haoss. Valsts toreizējais prezidents Boriss Jeļcins alkohola lietošanas dēļ regulāri nebija spējīgs pildīt prezidenta pienākumus.
Kremļa «vīri uzvalkos» kādā brīdī nolēma, ka viņi ir atraduši vislabāko situācijas risinājumu. Šis «risinājums» bija vēl viens «vīrs uzvalkā» – Vladimirs Putins, kurš tika izraudzīts kā piemērotākais kandidāts Jeļcina aizstājēja un «mantinieka» lomai.
Laikā, kad Putins gatavojās kandidēt savās pirmajās prezidenta vēlēšanās – viņa draugs Anatolijs Sobčaks 2000.gadā pēkšņi nomira viesnīcas numurā Kaļiņingradā.
Saskaņā ar oficiālās autopsijas rezultātiem, Sobčaka nāves iemesls bija sirdslēkme. Tomēr Sobčaka atraitnei Ludmilai Narusovai bija aizdomas, ka ar viņa vīra nāves apstākļiem kaut kas varētu nebūt kārtībā, tāpēc pēc viņas pieprasījuma tika veikta vēl viena viņas vīra autopsija.
Ar Narusovu tikās BBC korespondents Gabriels Geithauss.
Viņš Sobčaka atraitnei uzdeva jautājumu, vai viņa domā, ka viņas vīrs ir ticis nogalināts.
Pēc ilgas pauzes Narusova atbild, ka viņa nezinot.
Sobčaka nāves kontekstā vairākkārt izskanējuši pieņēmumi, ka Putinam varētu būt bijusi kāda loma viņa drauga nāvē, tomēr Narusova šādus pieņēmumus noraida.
«Toreiz bija cilvēki, kas virzīja Putinu pie varas,» norāda Narusova.
Šādam viedoklim piekrīt arī pats Geithauss, izsakot pieņēmumu, ka Sobčaks varētu būt kļuvis par šķērsli un tādējādi arī upuri «Projekta Putins» īstenotājiem.
Narusova tā arī nav publiskojusi pēc viņas pieprasījuma veiktās otrās viņas mirušā vīra autopsijas rezultātus.
Viņa par to nevēlas runāt, tomēr ir zināms, ka autopsijas rezultāti glabājoties kādā drošā vietā ārpus Krievijas.
Atbildot uz BBC korespondenta jautājumu vai tā kaut kādā mērā ir uzskatāma par apdrošināšanas polisi, Narusova atbild, ka uz to iespējams raudzīties arī tā.
«Vai jūs baidāties par savu vai par savas meitas drošību?» viņai jautā Geithauss.
«Ziniet, dzīvot šajā valstī ir bailīgi. It īpaši tiem, kas atbalsta opozīcijas viedokli. Tātad jā, es baidos,» pēc neilgas pauzes atbild Narusova.
