Vairāki VDK izpētes komisijas locekļi saņēmuši sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam un uzsākuši darbu Satversmes aizsardzības birojā (SAB), informēja komisijas pārstāvji.
Vairāki VDK izpētes komisijas locekļi saņēmuši sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vairāki komisijas locekļi, kā arī pieaicinātie eksperti ir saņēmuši sevišķo atļauju pieejai valsts noslēpumu un uzsākuši darbu valsts drošības iestādes telpās valsts noslēpuma režīmā, kas atbilst A kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta prasībām. Darbību valsts drošības iestādē komisijas pārstāvji ir veikuši 2018.gada februārī un martā.
Saskaņā ar vienošanos ar valsts drošības iestādi publiski netiks izpausts, kuri komisijas locekļi un citas personas, kā arī kādas precīzi veic darbības drošības iestādes telpās. Atbilstoši ierobežojumiem, kas noteikti šajās telpās, šobrīd komisijas pārstāvji nepārvieto ārpus valsts drošības iestādes telpām nekāda veida informāciju digitālā formātā un tā plašākai sabiedrībai nebūs pieejama, skaidroja komisijā.
Atbilstoši pēdējā laikā publiski paustajām politiķu norādēm īpašu uzmanību pārstāvji velta LPSR Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkām, kā arī uzskaites žurnāliem, kuros reģistrētas šo aģentu lietas. Sadarbību ar SAB komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris vērtē kā konfidenciālu, lietišķu un konstruktīvu. Pētnieki martā uzsāk arī darbu ar LPSR VDK pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizētās sistēmas «Delta Latvija» anonimizēto kopiju, kurā nav virknes fizisko personu vārdu.
Jau iepriekš tika minēts, ka komisija norobežojas no saistības ar izlūkdienesta direktora izvēles procedūru un argumentiem, kā arī publiskajā telpā izskanējušās valsts drošības iestādes kritikas saistībā ar zinātnieku pētniecisko darbu.
Komisiju veido 26 zinātnieki, no tiem 13 vēstures un citu zinātņu doktori, kuri kā politiski neatkarīgi vēstures eksperti ieteikti no Latvijas vēstures institūta, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva. Pētnieku darbs nav tieši saistīts ar biroja funkciju izpildes novērtēšanu. Biroja pamatfunkcijas ir izlūkošana un pretizlūkošana, lai nosargātu konstitucionālo iekārtu, Latvijas neatkarību un teritoriālo nedalāmību. Nacionālā arhīva funkcija nav raksturīga pretizlūkošanas iestādes funkcija Rietumu pasaulē.
Atbildību par to, ka pārkāpjot provenances principu okupētājvalsts represīvas institūcijas dokumentārais mantojums nav nodots nacionālajai arhīva iestādei, nes likumdevēja un valdības politiķi, nevis valsts drošības iestādes vadība. Arī atbildību par likumdošanas brāķi, kas likumā paredz ārkārtīgi plašu komisijas uzdevumu un neparedz konkrētas pilnvaras, nes Saeima, nevis izlūkdienesta vadītājs, skaidroja komisijā.