Pārbaude saistībā ar korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam pirms kāda laika esot sākta tāpēc, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā bijusi «dažāda veida informācija», tostarp «arī publiskā informācija un citi apstākļi», bet tā neesot bijusi pietiekama, lai sāktu papildu pārbaudes, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» pastāstīja SAB vadītājs Jānis Maizītis.
SAB rīcībā līdz pat šim brīdim neesot 2010. gadā uzņemtās fotogrāfijas Kamčatkā, kurā Latvijas Bankas prezidents redzams saviesīgā pasākumā Kamčatkā kopā ar aizdomīgām personām no Krievijas. Izskanējusī informācija, ka SAB to vērtējis, esot neprecīza.
«Šī fotogrāfija, tāpat kā visiem, mums pieejama tikai publiskajā telpā,» atzina Maizītis.
Neilgi pirms fotogrāfijas publicēšanas SAB esot zinājis, ka tas notiks.
Maizītis uzsvēra, ka šajā lietā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas.
«Amatpersonām nav aizlieguma doties uz Krieviju, bet amatpersonas tiek instruētas par pienākumiem, kādus tās uzņemas, un tām noteikti jābūt uzmanīgām par to, kādās kompānijās tās nonāk,» skaidroja Maizītis.
Iepriekš medijos izskanēja, ka jautājums par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam apspriests Saeimas Nacionālajā drošības komisijā jau pirms vairākiem gadiem Krievijā uzņemtās fotogrāfijas dēļ.
