/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Pankroka protestētāju grupā «Pussy Riot» dalībnieki Lusine Džaņana un Aleksejs Knedļakovskis ar divgadīgo dēlu pieteikušies patvērumam Zviedrijā, kur tagad dzīvo nelielā dzīvoklītī. Viņi apgalvo, ka pēc Krievijas drošības dienestu draudiem viņiem esot nācies pārcelties uz citu valsti, vēsta raidorganizācija «Euronews».
Zviedrijā patvērumu pieprasījuši «Pussy Riot» dalībnieki: tā ir cena, kas jāmaksā par pretošanos Putinam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums nedeva iespēju dzīvot normāli,» sarunā ar žurnālistiem norāda Džaņana. «Mūs vajāja, uz mums izdarīja spiedienu, mums draudēja ar dažādām metodēm - gan psiholoģiskām, gan fiziskām.»
Pāris uzskata, ka nepieciešamība sākt jaunu dzīvi citā valstī esot bijusi cena, ko nācies maksāt par pievienošanos «Pussy Riot». Aktīvistu apvienība piesaistīja pasaules uzmanību 2012.gadā ar uzstāšanos baznīcā, kurā tika kritizēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Grupas dalībnieces notiesāja par «reliģiska naida motivētu huligānismu».
Kopš tā laika grupa «Pussy Riot» veikusi jaunas akcijas un izdevusi dziesmas, kas ir kritiskas pret Krievijas valdību.
«Pussy Riot» pēdējo septiņu gadu laikā bijuši vairāk nekā desmit dažādi dalībnieki, taču tikai nedaudzi publiski parādījušies bez krāsainajām slēpošanas maskām. Džaņana žurnālistiem neatklāj, vai viņa bija viena no četrām maskās tērptajām «Pussy Riot» dalībniecēm, kuras uzstājās katedrālē. Zināms, ka «Pussy Riot» slavenāko performanci sniedza redzamākās dalībnieces Nadežda Tolkoņņikova un Marija Aļohina, kā arī Jekaterina Samuceviča. Ceturtās dalībnieces identitāte tā arī nav atklāta.
Taču droši zināms, ka Džaņana un Knedļakovskis divus gadus vēlāk piedalījās «Pussy Riot» protestā Soču olimpiādē.
«Mums pietrūkst Krievijas,» stāsta Knedļakovskis - vienīgais vīriešu dzimuma «Pussy Riot» dalībnieks. Taču pagājušajā gadā civilās drēbēs ģērbušies drošībnieki esot vērsušies pret pāri, kad viņi bija kopā ar dēlu Tigranu.
«Ja Krievijā ar mums kaut kas notiktu, lielākā problēma būtu mūsu dēls,» turpina Knedļakovskis. «Mums jārūpējas par viņa nākotni. Domāju, ka šeit, Zviedrijā, mums būs labāka nākotne nekā Zviedrijā, jo tagad viņš ir drošā vietā.»
Pāris dzīvo Storā - nomaļā Zviedrijas ciemā ar 2000 iedzīvotājiem. Zviedrijas Migrācijas aģentūra viņiem tur ierādīja nelielu dzīvoklīti. Viņu kaimiņi ir afgāņi, irākieši, sīrieši un eritrieši, kuri arī gaida valdības lēmumu par patvēruma piešķiršanu.
Pāra dzīve ir mainījusies. Džaņana Krievijā strādāja par pasniedzēju vietējā universitātē un piepelnījās kā privātskolotāja, kas ļāva pietiekami nopelnīt. Tagad Zviedrijas valdība sedz īri un komunālos maksājumus un nodrošina apmēram 480 eiro pabalstu, par kuru jāspēj nopirkt pārtika, apģērbs un citas nepieciešamās lietas. Darbu atrast ir grūti.
18.martā notiks Krievijas prezidenta vēlēšanas. Šķiet, neviens nešaubās, ka tajās uz vēl vienu termiņu tiks pārvēlēts pašreizējais valsts galva Putins. «Diemžēl aina ir diezgan baisa,» norāda Džaņana. «Domāju, ka vēl vairāki cilvēki nonāks cietumā un ka mums būs jauns vecais prezidents.»