«Jelgavas autobusu parks»: Šoferu videonovērošana ir neefektīva

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

SIA «Jelgavas autobusu parks» (JAP) jau ir testējusi vairākas autobusa vadītāja sēdvietas videonovērošanas sistēmas un atzinusi tās par neefektīvām, pastāstīja uzņēmuma vadītājs Gints Burks.

Pārvadātājs izmēģinājis trīs videonovērošanas sistēmas, taču domā, ka videonovērošana, ko Autotransporta direkcija (ATD) no 2021.gada vēlas ieviest kā obligātu, lai samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus, nenesīs vēlamo rezultātu.

«Mēs pārbaudījām tos vadītājus, par kuriem mums bija aizdomas. Jā, mēs redzam, ka pasažieris iedod naudu un tiek izsita biļete, bet pēc tam, analizējot datus par pārdotajām biļetēm, atklājas pavisam cita situācija. Iedomājieties, kases aparāts autobusā ir liela kalkulatora izmērā, un videonovērošanā nevar fiksēt, vai vadītājs paņem naudu un nospiež vieninieku, kas izdod pilno biļeti, vai divnieku un izsit «nulles» biļeti. Mēs video redzam, ka ir pārdotas četras biļetes, bet reāli ir tikai trīs, jo viena ir «nulles» biļete,» pieredzē dalījās Burks.

Pastāv arī iespēja, ka biļetes tiek izsniegtas ne līdz pasažierim nepieciešamajai pieturai, stāstīja uzņēmuma vadītājs. Piemēram, pasažieris vēlas braukt no Jelgavas uz Rīgu, bet viņam tik izsniegta biļete līdz Olainei, biļetes cenas starpību paturot šoferim. Šādu gadījumu kontrolēšanai būtu jāuzstāda papildu kameras pasažieru plūsmas fiksēšanai.

«Un tad mums būs jāsēž un jāskatās, vai pasažieris sarkanajā jakā tiešām izkāpa Olainē vai kādā tālākā pieturā,» situāciju aprakstīja Burks.

Turklāt, ja ATD pieprasīs pārraidīt datus tiešsaistē, tas prasīs ievērojamus ieguldījumus un cilvēkresursus. Savukārt, samazinot pārraidīto datu izšķirtspēju, nebūs iespējama kvalitatīva notiekošā fiksēšana. Tāpat jauna aprīkojuma iegāde būs nepieciešama, lai nofilmēto informāciju glabāt.

«Tie ir milzīga apjoma dati. Esam mēģinājuši īslaicīgi datus glabāt autobusā, taču pēc tam pārrakstīšana cietajā diskā prasīja mums stundu,» stāstīja JAP vadītājs.

Lētākās autobusu šoferu videonovērošanas sistēmas maksājot ap 500-600 eiro, taču cena var sasniegt arī 2000 eiro, kas pārvadātājiem radīs lielus izdevumus. Burks pauda, ka pārvadātāji būtu gatavi sistēmu izmantot, ja to nodrošinātu ATD, uzņemoties arī atbildību par personas datu aizsardzību, jo pārrunās ar Datu valsts inspekciju noskaidrots, ka videonovērošana var notikt, aizsargājot personas datus un fiksējot tikai kases aparātu un šofera rokas.

Šodien notikušajā ATD, Satiksmes ministrijas un pārvadātāju tikšanās laikā pārvadātāji pauduši, ka par prioritāti būtu jāizvirza elektroniskie norēķini autobusos, kas palīdzētu kontrolēt ieņēmumus un atvieglotu gan pašu uzņēmumu, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbu, informēja Burks.

Jau vēstīts, ka ATD, lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus sabiedriskā transporta pakalpojumos reģionālajā maršrutu tīklā, kā obligāti ieviešamu prasību no 2021.gada plāno noteikt videonovērošanu, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu.

«Plānots, ka turpmākajos konkursos tā tiks noteikta kā obligāta prasība, lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus. Šāda prasība kā obligāta būs no 2021.gada (pakalpojumu sākšanas datums), bet konkurss tiks sludināts 2019.gadā. Visiem regulārajiem pārvadātājiem, kas šobrīd veic sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos, līgums būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim,» skaidroja ATD pārstāve Zane Plone.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu