Latvijā brīvi pieejami ir 35% nelicencēto interneta azartspēļu vietņu, savukārt no teorētiski bloķēto saišu apakšsadaļām piekļūt iespējams 43%, liecina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas veiktais pētījums.
Pētījums: Latvijā brīvi pieejami 35% nelicencēto interneta azartspēļu vietņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstoši pētījumam, Latvijā piekļuve nelicencētajām interaktīvajām azartspēlēm nav pilnībā efektīva. Minētā situācija veicina ēnu ekonomiku, ka arī rada drošības apdraudējumu spēlētājiem, uzsver Spēļu biznesa asociācija.
Pētījumā piedalījās sekojoši interneta pakalpojumu sniedzēji - «Baltcom», «Lattelecom», «Balticom», «Latvijas mobilais telefons» (LMT), «Bite», «Livas Telecommunications», «Dautkom», «Tele2», «Amigo» un «Triatel». Tā laikā, pieslēdzoties no dažādiem interneta savienojumiem, tika pārbaudīta piekļuve nejauši atlasītām 20 Latvijā nelicencētām interaktīvo azartspēļu mājaslapām.
Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino sacīja, ka pētījuma laikā secināts, ka augstākais bloķēto vietņu īpatsvars ir «Baltcom», kas bloķējis visas no aplūkotajām vietnēm un to apakšsadaļām, «Tele2», kam viena no tām nav bloķēta, un «Bite», kurai nav bloķētas divas interneta vietnes un to apakšsadaļas.
Vidējs bloķēto vietņu īpatsvars ir «Dautkom», kam nav bloķēta puse no pētījumā aplūkotajām nelicencēto interneta azartspēļu vietnēm un to apakšsadaļām, un «Lattelecom», kam nav bloķētas septiņas vietnes un astoņas to apakšsadaļas. Tāpat minētajā kategorijā ar četrām nebloķētām vietnēm, un 11 apakšsadaļām ietilpst «Amigo», kā arī LMT, kam nav bloķētas divas no aplūkotajām vietnēm un 10 ar tām saistītās apakšsadaļas. Jacino sacīja, ka pētījuma rezultāti saistībā ar «Lattelecom» un LMT pārsteidza, jo tas nozīmē, ka lielie nacionālā mēroga telekomunikāciju operatori nespēj tikt galā ar viņa ieskatā tik vienkāršu uzdevumu kā nelicencētu interaktīvo azartspēļu vietņu bloķēšanu.
Savukārt zems bloķēto vietņu īpatsvars bija «Livas Telecommunications», kurai nav bloķētas 19 no aplūkotajām vietnēm un 20 no to apakšsadaļām, «Balticom», kurai nav bloķētas 13 nelicencētās interneta azartspēļu vietnes un to apakšsadaļas, un «Triatel», kurai 11 no aplūkotajām vietnēm un apakšsadaļām nav bloķētas. Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāpiemēro arī kaut kāda atbildība par to, ka netiek pildītas likumā noteiktās normas.
Jacino uzsvēra, ka asociācija saistībā ar nelicencētajām interaktīvajām azartspēļu vietnēm plāno turpināt dialogu ar Finanšu ministriju, lai risinātu minēto problēmu. Turklāt, ņemot vērā, ka no šā gada visiem azartspēlēs gūtajiem laimestiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad situācija, ka 34,5% bloķētajām interaktīvo azartspēļu vietnēm ir brīvi pieejamas, rada neiekasēto nodokļu robu valsts budžetā, tādēļ to ir svarīgi risināt, uzsvēra Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis.
Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks uzsvēra, ka nelicencēto interneta azartspēļu organizētāji Latvijā nodokļus nemaksā vispār, līdz ar to ievērojama naudas plūsma valsts budžetam iet secen. «Lai gan pirms vairākiem gadiem ir veikti grozījumi likumdošanā, tas nav pietiekami efektīvi un nedarbojas tā, kā tas bija paredzēts, lai gan azartspēles uzraugošā institūcija ir veikusi lielu, apjomīgu darbu šīs jomas sakārtošanā. Šāda situācija nedrīkst turpināties,» atzīmēja Ludeks.
Viņš arī uzsvēra, ka neaizsargāts šajā situācijā ir arī pats spēlētājs, jo Latvijā nelicencēto azartspēļu organizatorus un to vietnes neviena institūcija nekontrolē, kas nozīmē, ka neviens nevar garantēt nedz personas datu drošību, nedz iespēju netikt apkrāptam. «Cilvēkam, kurš, spēlējot azartspēles Latvijā nelicencēto azartspēļu organizētāju spēļu vietnē, ir ticis apkrāpts, nav nekādu iespēju atgūt pazaudēto naudu, jo šo uzņēmumu naudas plūsmai ir grūti izsekot,» sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Viņš aicināja ikvienu azartspēļu spēlētāju rūpīgi izvēlēties virtuālo azartspēļu vietnes un pirms tam noskaidrot, vai pakalpojuma nodrošinātājs ir licencēts Latvijā. «Tas ir drošības garants, ka uzņēmums strādā saskaņā ar visiem mūsu valstī spēkā esošajiem normatīviem un to kontrolē atbildīgās institūcijas,» uzsvēra Ludeks.
Spēļu biznesa asociācijas veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai 10 vadošie Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji ievēro normatīvo aktu prasības un pilnībā ir nobloķējuši piekļuvi nelicencētām azartspēļu vietnēm. Eksperimenta uzdevums bija, pieslēdzoties operatora interneta savienojumiem, mēģināt piekļūt 20 dažādām izložu un azartspēļu inspekcijas bloķētajām vietnēm.