Ja kādreiz ceļu uzturētājiem aizaugušas ceļmalas nozīmēja izdevumus, tad tagad uzņēmēji ir gatavi saaugušos krūmus un kokus novākt par velti, jo, pārstrādājot tos šķeldā, var labi nopelnīt.

Riebiņu novada Sendienu māju īpašnieks Jāzeps Kotāns ir «Breša zemnieks». Viņš Latgales laukos sācis saimniekot jau 1989.gadā. Viņam pieder ap simt hektāriem zemes. Pāris zemesgabalu atrodas pie pašvaldības ceļiem. Mērnieki zemi iemērījuši no pašas brauktuves malas.

Visus šos gadus Kotāns par zemi maksājis nodokļus, un domstarpību ar pašvaldību par īpašuma robežām nebija. Problēmas sākās pagājušajā vasarā. Saimniekam nepazīstami cilvēki sākuši gar ceļa malām izcirst kokus. Kotāns izsaucis policiju, un darbi apturēti.

Meža dienests savulaik Kotānam aizliedzis ceļmalas kokus cirst, jo tas esot mežs. Taču pašvaldībai šķēršļu nav, lai gan tā ir viņa zeme. Saimnieks uzrakstījis policijai iesniegumu par nelikumīgu viņa koku ciršanu, taču Preiļu policija un prokuratūra nostājās pašvaldības pusē. Policija atteicās sākt kriminālprocesu, balstoties uz Autoceļu likuma normu, ka visiem ceļiem ir zemes nodalījuma josla. Ne policija, ne prokuratūra nepārbaudīja Zemes dienesta datus, kur robežas iezīmētas kartē, un ignorēja tos likuma punktus, kas ir par labu zemniekam.

Strīds ir par deviņu metru joslu blakus ceļam. Lai gan tā ierakstīta zemesgrāmatā uz privātīpašnieka vārda, pašvaldība uzskata, ka koki uz tās pieder tai.

Ceļmalas no kokiem un krūmiem Kotāna zemēs tīrījusi Preiļu firma «Automobilists», kas esot tikai pildījuši vienošanos ar Riebiņu novada domi. Uzņēmumam bez maksas jāiztīra aizaugušie ceļi, atlīdzībā paturot sacirstos krūmus un kokus. Pašvaldībā teikts, ka tai visas ceļa malas piederot, tāpēc firma neuzskata, ka būtu atbildīga par zemes īpašniekiem nodarīto postu.

Tomēr pašvaldība ir pārliecināta, ka zeme blakus ceļam un viss, kas uz tās atrodas, pieder viņiem, lai gan zemesgrāmatā tā ir uz Kotāna vārda. Jo autoceļu likumā esot teiks, ka katram pašvaldības ceļam blakus brauktuvei ir vairākus metrus plats zemes nodalījums.

Riebiņu novada pašvaldības izpilddirektors Juris Leicis raidījumam skaidro: «Jā, ir atsevišķi gadījumi, kad zemes īpašnieki ceļ pretenzijas, it kā uzskatot, ka šis te apaugums, koki, krūmi, atrodas uz viņu zemes. Protams, savā laikā, kad tika ierīkotas robežzīmes, robežzīmes nav bijušas īsti korekti ierīkotas, viņas neatrodas vis uz zemes, bet atrodas, atkal es atkārtojos, ielas vai ceļa zemes nodalījuma joslā, rezultātā sanāk tā, kad mēs veicam ceļa posma rekonstrukciju, ir jārok grāvis, un tajā vietā, kur jārok grāvis, atrodas robežzīme.»

Šobrīd aizaugušu ceļmalu tīrīšana ir izdevīgs bizness. Lielos kokus var sazāģēt dēļos, bet sīkos kokus un krūmus pārstrādāt šķeldā, kam gada laikā cena cēlusies divkārt. Īpaši izdevīgi, ka šiem materiāliem nav jābrauc pakaļ dziļi mežā, bet tie atrodas ceļa malā.

Domstarpības par ceļmalu attīrīšanu no apauguma pēdējā laikā parādās arvien biežāk. Pirms pāris nedēļām Latvijas valsts ceļu nolīgta firma izzāģēja ceļmalas ozolus Tērvetes novada Bukaišu pagastā.

Raidījums «Bez tabu» janvārī ziņoja par koku izciršanu Riebiņu novada Rušonas pagastā, Bašķu ciemā. Arī tur koki gāzti bez saskaņošanas ar zemes īpašniekiem.

Cērtot krūmus ceļmalās, Riebiņu pašvaldības nolīgtā firma apcirpusi kokus arī citiem zemes īpašniekiem novadā, taču daudzi negrib strīdēties ar pašvaldību, bet citi uz vietas nedzīvo un, iespējams, nemaz nezina par notikušo.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka taisnība ir zemes īpašniekiem. Līdz 2007.gadam pašvaldību ceļiem nebija noteiktas nodalījuma joslas, tāpēc zemes samērītas līdz pašai brauktuvei.

Satiksmes ministrijas Autoceļu nodaļas vadītājs Klāvs Grieze raidījumam stāsta: «Likumā par autoceļiem ir 27. pants, kur tiek noteiktas blakus klātnei esošās nodalījuma joslas. Un tur skaidri un gaiši ir pateikti visi izmēri, kādi atkarībā no ceļa tipa ir tām nodalījuma joslām, bet tur ir tāda maza piebilde kā pārejas noteikumi priekš pašvaldībām, jo līdz 2007.gadam, ja nemaldos, šī norma nebija spēkā. Par platumiem – deviņarpus metri no ass vai 11 vai 25. Līdz tam brīdim tā arī bija, ka pašvaldības ceļi bija tīri ceļa klātnes platumā. Ceļa mala beidzās, pārējais ir privātīpašums.»

Pēc 2007.gada nav uzbūvēts daudz jaunu ceļu un arī zemes privatizācija un iemērīšana ir beigusies. Tādēļ lielākoties pašvaldību ceļi vietvarām pieder tikai brauktuves platumā, bet grāvji un zemes josla ir privātīpašnieku rokās. Tā kā šķeldā pārstrādājamie krūmi paliek arvien vērtīgāki, var prognozēt, ka pašvaldībās, kuru atbildībā ir visvairāk aizaugušu ceļu un celiņu, strīdi par ceļmalu tīrīšanu pieaugs.

Kamēr Latvijas Valsts ceļi un pašvaldības ceļmalu krūmu izcirtējiem tos atstās kā atalgojumu par darbu, tikmēr būs jārēķinās, ka uzņēmējiem būs kārdinājums savu peļņu palielināt, nocērtot to, ko nemaz nevajadzētu.