«Vingruma» Raimonds: muskuļi tukši, rokas velkas pa zemi, prasās ūdens...

Ir pirmdienas rīts (29.01.2018.), brokastis paņemtas līdzi, jo mājās no rītiem netrokšņoju, meitiņa čučā, sporta soma sakravāta jau iepriekšējā vakarā, klusiņām uz pirkstgaliem izlavos laukā, dīzeļa rūciens un esmu prom. Tam seko rīta cēliens pa darbu, un klāt jau atvēlētais pusdienlaiks. Laiks līdz treniņam paskrien vēja spārniem, jo tas tiek gaidīts ar nepacietību. Pusdienlaiku pavadu ar prieku savā klubā sportojot, un vienos jau dodos prom tālākās darba gaitās. Ir viegls nogurums, bet ir prieks un mute smaida. Ak jā, par vingrojumiem. Atstāšu to vēl nākamajam rakstam un par tiem pastāstīšu nākamajā nedēļā, jo būšu nācis pie prāta un spēšu rakstīt bez sāpēm muskuļos. Jautāsi, kāpēc?

Tāpēc, ka man atriebjas mana ietiepība. Treniņš tika uzforsēts, respektīvi, svaru slodze palielināta, bet bija tas pats patīkamais nogurums pēc treniņa.

Otrdiena kā otrdiena, brīva no treniņa, bet ne tik brīva no muskuļu noguruma. Likās jau, ka tas ir OK…

Tad pienāk trešdiena (31.01.2018.). Rīts identisks, brokastis identiskas - līdzpaņemtās, tas pats dīzeļa rūciens... Pusdienlaiks jau atkal klubā. Drīz varēs teikt - ikdienišķais. Ar kaujas biedru abi nonākam pie atzinuma, ka jūtam musīšus, bet esam tak veči un uzkačāties vajag ātrāk. Te nu jāsāk smieties – hahahahahaha! Treniņu pavadām pirmdienas slodzē (būtu jāsaka, pārslodzē), un te nu mēs sadegām, abi un vienā čupiņā. Muskuļi tukši, rokas velkas pa zemi, prasās ūdens, un jau pēc treniņa nolemjam,

ka piektdiena jāpavada reālā pusslodzē, lai N.Rozenšteinam vispār būtu ar ko strādāt nākamnedēļ.

Un te jau nedēļas pēdējā darbdiena (02.02.2018.), atkal jau pusdienlaiks. Treniņš pusslodzē, kā jau nolemts, un teikšu kā ir, tā tik bija, knapi izpildīju vienu apli no diviem, kas jāiziet. Arī cīņu biedrs atzina sakāvi! Muskuļi tukši un neko NEGRIBAS, par ko Normunds brīdināja!!! Pie izdevības būs jāaprunājas ar viņu, vai drīzāk būs jānoklausās vēlreiz pareizie treniņu principi. Ir apmeklēti trīs treniņi nedēļā. Sanāk pat biežāk, nekā patiesībā vajadzētu, jo mentors ieteica sākumā nākt ar divu dienu intervālu, bet mēs taču esam tikai cilvēki, mēs neklausām, gribam ātrāk, gribam sasteigt utt.

Mēs zemapziņā gribam domāt, ka otrs kļūdās un davai ka es darīšu kā man vajag. Bet Normunds neeekļūūūdāāās, viņš zina, ko saka.

Man patīk izlikties treniņā, bet šis bija par ātru, vēl nebiju gatavs tādai slodzei. Būšu no šī visa guvis arī kādu mācību.

Brīvdienas paiet kā jau brīvdienas. Kad jābrauc ciemos pie sievasmātes, pats zini, kā jāēd, bet, kad darbojies pa māju, tad pusdienas ēst negribas (aizmirstas), jo darbs dara laimīgu un gribas pabeigt iesākto. Tātad pie pareizas ēšanas vēl nāksies piestrādāt.

Tad nu tā, otrā nedēļa ir aizvadīta, ceru, esmu Tevi ieinteresējis par savām sporta gaitām. Vai Tu esi iegājis Vingruma kluba mājaslapā? Ja neesi, tad, lūk, Tev links ar visu akciju! Saprotu, gribas, lai viss ir uz paplātes!😉

http://www.vingrumaklubs.lv/lv/akcijas

Bet nu tālāk gan pats!!!