Pēc Mitrofanova teiktā, Mamikins par LKS premjera amata kandidātu kļūs tad, ja Ždanoka nesaņems atļauju piedalīties Saeimas vēlēšanās, proti, ja Satversmes tiesas (ST) lēmums pēc politiķes pieteikuma ierosinātajā lietā būs viņai negatīvs.
Pats Mamikins intervijā LTV noliedza, ka būtu uzrunāts kļūt par LKS premjera amata kandidātu. «Esmu ļoti pagodināts, ka vismaz viena partija mani neapsaukā par savu lielāko kļūdu, ko dara «Saskaņa», bet, atklāti runājot, mums nebija nopietnu sarunu,» eiroparlamentārietis sacīja raidījumam.
Ždanoka skaidroja, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts. «Mums notiek pārrunas gan ar Mamikinu, gan citām partijām, kas cīnās pret asimilāciju.»
«De facto» atgādināja, ka krievvalodīgo Latvijas pilsoņu noskaņojums pirms vēlēšanām plaši nav pētīts. Pēdējā lielā aptauja esot veikta 2014.gadā - īsi pēc Krimas aneksijas. Toreiz secināts, ka tikai 2%-3% krievvalodīgo uztraucas par krievu skolu problēmām. Tomēr LKS līderis Mitrofanovs tagad apgalvo, ka viņa rīcībā ir pētījumu rezultāti, kuri liecinot, ka personīgais reitings Ždanokai ir augsts.
Kā ziņots, Ždanoka nolēmusi nolikt EP deputātes mandātu un iesaistīties LKS Saeimas vēlēšanu kampaņā. Paredzēts, ka viņas vietu EP ieņems Mitrofanovs. Aģentūras LETA aptaujātie politologi šādu Ždanokas soli vērtējuši kā likumsakarīgu un pieļāvuši LKS panākumus gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.