Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8115837t1h4ac2.jpg)
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins, kuram «Saskaņas» vadība ir izteikusi neuzticību, varētu kļūt par Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidātu, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam «De facto» pastāstīja LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Pats Mamikins gan noliedza, ka būtu uzrunāts šim titulam.
Pēc Mitrofanova teiktā, Mamikins par LKS premjera amata kandidātu kļūs tad, ja Ždanoka nesaņems atļauju piedalīties Saeimas vēlēšanās, proti, ja Satversmes tiesas (ST) lēmums pēc politiķes pieteikuma ierosinātajā lietā būs viņai negatīvs.
Pats Mamikins intervijā LTV noliedza, ka būtu uzrunāts kļūt par LKS premjera amata kandidātu. «Esmu ļoti pagodināts, ka vismaz viena partija mani neapsaukā par savu lielāko kļūdu, ko dara «Saskaņa», bet, atklāti runājot, mums nebija nopietnu sarunu,» eiroparlamentārietis sacīja raidījumam.
Ždanoka skaidroja, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts. «Mums notiek pārrunas gan ar Mamikinu, gan citām partijām, kas cīnās pret asimilāciju.»
«De facto» atgādināja, ka krievvalodīgo Latvijas pilsoņu noskaņojums pirms vēlēšanām plaši nav pētīts. Pēdējā lielā aptauja esot veikta 2014.gadā - īsi pēc Krimas aneksijas. Toreiz secināts, ka tikai 2%-3% krievvalodīgo uztraucas par krievu skolu problēmām. Tomēr LKS līderis Mitrofanovs tagad apgalvo, ka viņa rīcībā ir pētījumu rezultāti, kuri liecinot, ka personīgais reitings Ždanokai ir augsts.
Kā ziņots, Ždanoka nolēmusi nolikt EP deputātes mandātu un iesaistīties LKS Saeimas vēlēšanu kampaņā. Paredzēts, ka viņas vietu EP ieņems Mitrofanovs. Aģentūras LETA aptaujātie politologi šādu Ždanokas soli vērtējuši kā likumsakarīgu un pieļāvuši LKS panākumus gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Pašai Ždanokai gan kandidēšana parlamenta vēlēšanās pagaidām ir liegta, jo likums paredz, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Ždanoka gan minēto likuma normu ir apstrīdējusi ST, kura pēc viņas pieteikuma ir ierosinājusi lietu un 18.martā lems par tās izskatīšanas datumu.
Tikmēr no «Saskaņas» saraksta EP ievēlētais Mamikins, kuram vēlāk partijas vadība izteica neuzticību, pagājušā gada nogalē apgalvoja, ka dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija. Par savu tuvošanos Ždanokas vadītājai LKS politiķis toreiz runāja vien aplinkus.