Pasaules vēsturē atrodami neskaitāmi cilvēki, kas ar savu harismu, ģenialitāti un panākumiem iedvesmo un fascinē mūs joprojām. Izcili matemātiķi, fiziķi, mākslinieki, filozofi, astronomi un citi pasaules spožākie prāti ir savā laikā apgriezuši kājām gaisā gan pastāvošās uzskatu sistēmas un tehnoloģijas, gan radījuši vēl mūsdienu cilvēku prātiem neaptveramus mākslas darbus. Lūk, četri ievērojami cilvēki, bez kuriem mūsdienu pasaule un sabiedrība nebūtu tāda, kādu mēs to redzam šodien.
Pasaulslavenais angļu matemātiķis, fiziķis un astronoms Īzaks Ņūtons ir modernās zinātnes pamatā. Viņa 17. gadsimtā publicētais traktāts «Dabas filozofijas matemātiskie principi» ir viens no ietekmīgākajiem darbiem zinātnes vēsturē. Ar tā palīdzību Ņūtons cilvēci pietuvināja sapratnei par modernajā pasaulē zināmajiem fizikas likumiem. Ņūtons pirmais šajā darbā aprakstīja gravitācijas likumu un ar saviem kustības likumiem lika pamatus klasiskajai mehānikai, kā arī iznīcināja pēdējās šaubas par heliocentrismu.
Ņūtona, iespējams, iedvesmojošākie sasniegumi ir trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kas ir fundamentāli modernajā zinātnē. Šie trīs likumi iezīmēja mehānikas fundamentālās aprises, to skaitā attiecības starp dažāda izmēra objektiem, to, kādi spēki uz tiem iedarbojas un kādi ir rezultāti. Bez šiem atklājumiem Industriālā revolūcija nebūtu iespējama.
Ļoti iespējams, ka Toskānas izcelsmes zinātnieks Leonardo da Vinči ir vistalantīgākais un ģeniālākais cilvēks, kas jebkad staigājis pa Zemes virsmu. Da Vinči sniedza milzīgu ieguldījumu zinātnes, mākslas un matemātikas attīstībā. Viņa slavenākie mākslas darbi, to skaitā «Svētais vakarēdiens» un «Mona Liza», ir vieni no iedvesmojošākajiem un atzītākajiem cilvēka radītajiem mākslas darbiem pasaules vēsturē, kas ir gan estētiski ģeniāli, gan atklāj daudz informācijas par cilvēku anatomiju.
Da Vinči bija meistars apkārtējās pasaules, cilvēku, dzīvnieku un ģeometrisku objektu novērošanā un atdarināšanā mākslā. Lai arī daudzi no viņa izgudrojumiem un traktātiem tā arī palika nepublicēti, nav šaubu, ka tie bija pieejami tā laika pētniekiem. Viņa idejas pavisam noteikti ienesa milzīgu iedvesmu un zināšanas tā laika mediķu un zinātnieku komūnās.
Šodien mēs droši varam teikt, ka Leonardo da Vinči sasniegumi ir atstājuši neizdzēšamu iespaidu cilvēces vēsturē.
Liela daļa no mūsdienu cilvēka zināšanām par pasauli un kosmosu ir radusies, pateicoties 20. gadsimta ģeniālākajam cilvēkam – Albertam Einšteinam. Viņa kā fizikas teorētiķa ieguldījums fizikas procesu izpratnē joprojām ir nepārspēts. Einšteina attīstītā relativitātes teorija ir galvenais atskaites punkts sapratnē, kāda ir gravitācijas loma modernajā fizikā. Šī teorija ir palīdzējusi zinātniekiem izprast visuma, enerģijas, matērijas un laika konceptu. Tiek uzskatīts, ka Einšteina radītā formula E=mc2 ir visu laiku nozīmīgākais vienādojums, jo šie daži burti un cipari zinātniekiem atvēra prātam neaptveramas iespējas un ceļus zinātnē.
Pēc Einšteina emigrēšanas uz ASV Hitlera valdīšanas laikā viņš kļuva par galveno figūru internacionālo afēru viesulī. Einšteins zināja, ka zinātne ir pietuvojusies jauna, spēcīga ieroča atklāšanai, kas būs cilvēces likteņa pamatā. Pēc ASV pilsonības iegūšanas Einšteins paziņoja ASV prezidentam Rūzveltam, ka būtu prātīgi investēt naudu šāda ieroča radīšanā. Tā dzima Manhetenas projekts, bet viss pārējais jau ir vēsture.
Čārlzs Darvins pasauli pārsteidza ar savu evolūcijas teoriju. Tā paredzēja, ka visas dzīvības formas ir dabiskās atlases jeb katra indivīda centienu izdzīvot rezultāts. Darvina grāmata «Sugu izcelšanās dabiskās atlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību» kļuva par zinātnes par visiem dzīvajiem organismiem fundamentu. Lielāko daļu informācijas šajā grāmatā Darvins ieguva, atrodoties Galapagu salās. Viņš ievēroja, ka dzīvnieku sugas atšķiras, atkarībā no kuras salas tie ir nākuši. Viņš secināja, ka bruņurupuča bruņas, putna knābja izliekuma leņķis un citas īpašības ir tiešs evolūcijas pierādījums.
Mūsdienās lielākā daļa pētījumu par to, kā uz Zemes ir radusies dzīvība, ir balstīti tieši uz Darvina atklājumiem.
