Pēc kārtējām domstarpībām «oligarhu lietas» komisija steigā apstiprina galaziņojumu

Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba piedalās "oligarhu komisijas" sēdē

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Lai arī tā dēvētās «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē ceturtdienas rītā deputātiem bija domstarpības, komisija apstiprināja galaziņojumu.

(Pievienota 9.-13.rindkopa.)

Vēl pirms sēdes sākuma deputāts Andrejs Judins (V/Par!) prasīja iemeslus sēdes pārcelšanai, kā arī izteica bažas, ka tik īsā laikā - pusstundā - visus jautājumus nevar paspēt izrunāt. Tikmēr komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka pirmdien sešas stundas komisija skatīja priekšlikumus, kā arī vienojās par redakciju.

Deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) mudināja kolēģus nestrīdēties, bet Igors Pimenovs (S) aicināja netraucēt sēdes norisi.

Sudraba prasīja, vai nepieciešams izskatīt katru ziņojuma secinājumu, savukārt Judins uzstāja, ka jāizskata jauni punkti. Sudraba gan uzsvēra, ka ziņojumā nav iestrādāts nekas tāds, par ko deputāti nebija runājuši. Judina priekšlikumu deputātu vairākums neatbalstīja - par to balsoja tikai Judins un Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Judins arī sauca konkrētas lapas ziņojumā un norādīja uz gramatiskām kļūdām tekstā. Komisija lēma par to labošanu. Arī šajā procesā deputāti pārtrauca viens otru. «Pietiek te taisīt farsu,» teica Judins. «Tieši to es arī aicinu darīt,» uz viņa repliku atbildēja Pimenovs.

Sudraba aicināja pārtraukt kļūdu labošanu un balsot par ziņojumu. Komisijas galaziņojumu atbalstīja četri deputāti - Sudraba, Mežulis, Pimenovs, kā arī Mārtiņš Šics (LRA).

Judins pēc komisijas ziņojumā pieņemšanas lūdza vārdu, tomēr Sudraba pasludināja sēdi par slēgtu. Judins gan turpināja runāt - viņš uzsvēra, ka galaziņojums nesniedz atbildes uz jautājumiem, ir nekvalitatīvs. Tāpēc viņš iesniegšot atsevišķu viedokli galaziņojumam. Judins arī kaunināja Sudrabu par šādu sēdes vadīšanu.

Uz komisijas sēdi bija ieradies arī deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš šajā komisijā nestrādā, un mudināja apcietināt Sudrabu un «ielikt cietumā» arī Šicu.

Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka tā dēvētajās «oligarhu sarunās» var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par «valsts sagrābšanas» jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka «oligarhu lietas» kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Komisija uzsver, ka ir vērtējama to personu atbildība, kurām bija uzticēta valsts noslēpuma glabāšana un turēšana, nevis mediju atbildība par materiālu publicēšanu. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.

Komisijas deputāti ziņojumā ierosinājuši izvērtēt vairāku likumu grozījumu nepieciešamību, tostarp, lai padarītu efektīvāku kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un uzlabotu operatīvās darbības procesus. Tāpat komisija secinājusi, ka ir jāpapildina parlamentārās izmeklēšanas komisiju regulējums, lai to sēdēs varētu piedalīties arī citi Saeimas deputāti, bet padomdevēja tiesības viņiem būtu tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.

Kā ziņots, sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisija bija lēmusi, ka sanāks uz sēdi pēc parlamenta sēdes, tomēr trešdien vakarā komisijas priekšsēdētāja Sudraba informējusi kolēģus, ka sēdes laiks ir pārcelts. Komisijas sēde, kurā tika lemts par galaziņojumu, notika plkst.8.30, tātad pirms parlamenta sēdes.

Izjūkot partijas «No sirds Latvijai» (NSL) frakcijai, Saeimas deputāti būtu varējuši lemt par Sudrabas atsaukšanu no «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Likumā ir noteikts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā - vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem. Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.

    Uz augšu