Otrā elpa atpūtas krēslam: no padomju laika dvašas līdz stilīgam vintage

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No privātā arhīva

Kad parādīju mammai fotogrāfijas ar padomju laika atpūtas krēsliem, kurus par nelielām naudiņām iegādājos vienā no sociālās vietnes «Facebook» krāmu tirdziņu lapām, viņas sejas izteiksme izteica visu... Tolaik liela daļa cilvēku nevarēja iegādāties preces, kuras sirds tik ļoti kāro, kur nu vēl iederas interjerā. Jāpērk bija tas, kas pieejams, un tieši šo ne visai patīkamo atmiņu dēļ viņa man atbildēja: «Priekš kam tev tas?» Savukārt man, kā jaunam cilvēkam, kas padomju laikus pieredzējis nav, šādas preces liekas kolosālas, galvenokārt tāpēc, ka varu tās atjaunot, kā vien pati vēlos.

Lai restaurētu padomju laika atpūtas krēslus, jāapbruņojas ar pacietību, jo darbs ir piņķerīgs, turklāt visdrīzāk aizņems vairāk nekā tikai vienu dienu, jo rūpīgi jāizvēlas ne tikai jaunais audums, bet arī jāiegādājas materiāli.

Restaurējamais krēsls.
Restaurējamais krēsls. Foto: no privātā arhīva

Nepieciešamie materiāli krēslu restaurācijai

  • mēbeļu audums
  • mēbeļu krāsa
  • smilšpapīrs
  • mērlente
  • šķēres
  • diegs auduma krāsā
  • adatas
  • celtniecības skavotājs
  • skrūvgrieži
  • mīksta ota
  • grunts

Kā notiek process?

1. Viena no pirmajām lietām, ko darīju, tiekot pie jaunajiem krēsliem, bija dažādu ideju meklēšana «Pinterest» vietnē. Smeļoties iedvesmu un apsverot krāsas un toņus, kas manās mājās iederētos vislabāk, sāku savu ceļojumu pa Rīgas audumu veikaliem. Jāņem vērā, ka šādiem krēsliem nederēs vienkāršākais apģērbu audums, bet gan raupjāks audums mēbelēm. Pretējā gadījumā jaunie krēsli ātri vien izdiltu vai tiktu «izsēdēti».

Pirms auduma iegādāšanās būtiski krēslu apņurcīt no visām pusēm, lai aprēķinātu, cik liels gabals ir nepieciešams.

2. Tālāk ceļojums ved uz kādu no celtniecības veikaliem, kur nepieciešams iegādāties smilšpapīru, mēbeļu krāsu krēsla kājām un citus piederumus.

3. Kad nepieciešamie materiāli ir iegūti, var ķerties pie darba. Restaurējot savus krēslus, no sākuma atskrūvēju vaļā roku balstus un kājās. Maniem krēsliem kājas ir no metāla, tāpēc ar vidēji raupju smilšpapīru sāku atbrīvoties no vecās krāsas. Šis process, manuprāt, ir viens no nogurdinošākajiem - slīpēšana nav tik viegla kā izklausās, savukārt vecā krāsa var arī nelobīties nost.

4. Kad tas tomēr ir izdarīts, mēbeli ieteicams nogruntēt, lai krāsa uz tās turētos labāk. Gruntij jāļauj nožūt un tikai tad to drīkst krāsot ar jauno krāsu.

5. Kamēr žūst roku balsti un kājas, var ķerties klāt nākamajam procesam. Krēslu vecais audums, kas manam krēslam bija piestiprināts ar skavām, rūpīgi jānoņem. Izmantoju to kā šablonu jaunajam audumam un rūpīgi apvelku to, bet pēc tam izgriežu jauno.

Process.
Process. Foto: no privātā arhīva

6. Izgriezto audumu var sākt mērīt virsū krēslam. Jauno audumu pie krēsla piestiprina ar skavām, taču

jāņem vērā, ka tas pēc iespējas vairāk ir jānostiepj (šajā procesā ieteicams talkā ņemt kādu palīgu, kas palīdzēs).

Vislabāk sākt ar krēsla sēžamo daļu, jo tās audums tiek piestiprināts pašā apakšā, kur skavas nav redzamas, savukārt, piestiprinot audumu krēsla atzveltnei, jākļūst radošam. Skavām nevajadzētu būt redzamām, tāpēc audumu vajadzētu pārlocīt tām pāri, taču ceturto malu pašās beigās rūpīgi piešūt ar tādas pašas krāsas diegu.

Process.
Process. Foto: no privātā arhīva

7. Kad jaunais audums piestiprināts pie krēsla, ar diedziņu rūpīgi un pēc iespējas nemanāmāk sašuvu kopā audumu krēsla stūros.

8. Izžuvušos kāju un roku balstus pieskrūvēju atpakaļ, un sen kārotais atpūtas krēsls ir gatavs!

Foto: no privātā arhīva
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu