Slēgtu sēžu rīkošanai pašvaldību domēs jāparedz konkrēta kārtība, nosakot, kādas sēdes drīkst pasludināt par slēgtām, informēja biedrības «Sabiedrība par atklātību «Delna«» direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.
«Delna»: Slēgtu sēžu rīkošanai pašvaldību domēs jāparedz konkrēta kārtība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gātere uzsvēra, ka iespēja pašvaldībām organizēt slēgtas domes sēdes, protams, rada risku, ka pašvaldības to varētu izmantot negodprātīgi. «Jāatceras, ka sabiedrībai ir tiesības prasīt no domes atbildību un zināt, kas sēdēs tiek lemts, kāpēc tās pasludinātas par slēgtām,» teica Gātere.
Viņa gan norādīja, ka iemesli, kāpēc sēde būtu jāpasludina par slēgtu, var rasties, taču tādā gadījumā jāparedz konkrēta kārtība, kādā sēdes var pasludināt par slēgtām, dodot sabiedrībai iespēju to savlaicīgi uzzināt, prasīt un saņemt papildu skaidrojumus.
«Noteikti domēm jādod iespējami konkrēti iemesli [lai sēdi pasludinātu par slēgtu], un tam nevajadzētu notikt īsi pirms sēdes. Respektīvi, vajadzētu sekot labas pārvaldības principiem, vienotām vadlīnijām. Tad sabiedrība varēs vēlēšanās vērtēt, vai dome respektē viņu tiesības un intereses, kā arī sniedz informāciju,» pauda Gātere.
Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldību domju sēdes vai to daļa varēs būt slēgta, lai aizsargātu personas privāto dzīvi un citu saskaņā ar likumu neizpaužamu informāciju.
Likumā «Par pašvaldībām» paredzēts noteikt, ka domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.