Prezidente Kersti Kaljulaida Igaunijas simtgades gadā aicinājusi cilvēkus veidot savas valsts nākotni ar tikpat lielu aizrautību kā aizvadītajā vasarā, kad Tallinas Brīvības laukumā ļaudis spontāni organizējās, neļaujot izjukt sliktā laika dēļ atceltajam Deju svētku koncertam, un īsā brīdī paši sarīkoja neaizmirstamus deju svētkus.
«Spontānie svētki, kuros no idejas dzimšanas līdz piepildījumam pagāja tikai dažas stundas, mūs faktiski jau ienesuši gluži jaunā mūsu valsts vēstures laikmetā, un tieši tā mums arī jāsāk sava valstiskuma jaunais gadsimts - ar gaismas ātrumu. Šajā jaunajā tempā ir savs skaistums - katrai domai ir savs svars, katra rīcība kļūst par daļu no sabiedrības dzīves. Sabiedrība - tā ir mūsu visu rīcības summa,» viņa uzsvērusi.
«Katrs no mums ar savu sapni var ietekmēt Igaunijas nākotni. Katra cilvēka bēdas, nelaime vai kļūme var pamudināt mūs darboties, lai sabiedrība kļūtu labāka. Sabiedrības attīstībai aizvien mazāk vajadzīga dažādu iestāžu vadība, bet aizvien vairāk - vienkārši atbalsts,» sacījusi Kaljulaida.
«Tas nenozīmē, ka valsts loma mūsu dzīvē sarūk - drīzāk jau tā vienkārši mainās. Drošība, veselības aizsardzība, izglītība, nopietnu dzīves problēmu pārvarēšana - par to visu savu iespēju robežās gādā valsts, kuru mēs piekrītam uzturēt ar saviem nodokļiem. Ja gribam izdarīt vairāk, lai kādu izglābtu, kaut ko nosargātu vai vienkārši lai radītu labāku noskaņojumu, - mēs to varam un drīkstam,» viņa norādījusi. «Bet vienlaikus tam nav jābūt vērstam uz konfrontāciju, uz spēkošanos. (..) Spontānie deju svētki nebija protests pret lēmumu pasargāt izmirkušos mazos dejotājus no sliktajiem laikapstākļiem, tas bija Igaunijas jauniešu ieguldījums 2017.gada Deju svētku pieredzē, lai tie iznāktu labāki, nekā apstākļi tobrīd atļāva.»
«Tā gadās aizvien biežāk - mēs sanākam kopā, atsaucoties kādam aicinājumam vai palīdzības lūgumam, un paveicam kaut ko patiesi svarīgu. Un tas ir pareizi, tā arī jābūt. Tādām lietām, kas satrauc daudzus, nebūt nav katrā ziņā vajadzīga plānošana un vadīšana - tās vienkārši notiek,» atzinusi Kaljulaida.
Viņa pateikusies gan visiem tiem, kas aizvadītajā gadā «ziedojuši savu laiku, enerģiju, naudu un dvēseles spēkus, lai palīdzētu piedzimt brīnumam», gan tiem, kuri līdzējuši apzināt problēmas un nav vairījušies atklāti runāt par pašu pieredzētajām bēdām, lai palīdzētu saviem likteņa biedriem turpmāk sajust sabiedrības atbalstu.
«Tikai tā, runājot par problēmām tieši un atklāti, mēs varam kļūt par veselīgu sabiedrību. Simt gadu vecumā taču būtu jāparūpējas par savu veselību, vai ne?» spriedusi prezidente.
Kaljulaida mudinājusi cilvēkus aizdomāties, par ko Tallinas Brīvības laukumā varētu tikt runāts gadumijā vēl pēc simts gadiem, kad valsts gatavosies svinēt savas neatkarības divsimto gadskārtu, un īpaši vērsusies pie jauniešiem, aicinot viņus iesaistīties sarunās un dalīties domās ar pašreizējiem lēmumu pieņēmējiem, rakstot par to, ko viņi uzskata par svarīgu savas valsts nākotnes veidošanā.
