140 000 eiro gadā - par šādu summu tiek uzturēta Daugavpils lidosta, kas pašlaik izskatās visai bēdīgi. Ar krūmiem un kokiem aizauguši skrejceļi, pamestas ēkas, par kurām valdība reiz samaksāja vairāk nekā 1,5 miljonus eiro, kredītsaistības līdz 2021.gadam... 20 gadu laikā šīs milzīgās teritorijas potenciāls kļūt par «logu uz kaimiņvalstīm» tā arī nerealizējās. Neizdevās atrast ne pircējus, ne investorus, raksta rusTVNET.
Daugavpils lidosta atrodas Locikos, 12 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Teritorijā ir divi skrejceļi 1000 un 2500 metru garumā un ēkas, kas palikušas no laikiem, kad tur atradās padomju aviācijas bāze.
Kādreiz pasažieru lidmašīnas no Daugavpils kursēja uz Rīgu, Minsku, Liepāju un Maskavu. 60.gadu vidū vasarā maršrutā starp Daugavpili un Rīgu bija pat seši regulāri reisi dienā. Daugavpils lidosta Ruģeļu teritorijā darbojās līdz 80.gadu otrajai pusei.
90.gadu pirmajā pusē Daugavpils lidostas teritorijā tika izveidots militārais aerodroms. Kas notika pēc tam? Privatizācija, sapņi par dāsniem investoriem un iespēju pieņemt regulārus pasažieru un kravu pārvadājumus. Tas pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku nopietniem investoriem.
90.gados padomju mantojums nonāca pašvaldības, Naujenes pagasta un uzņēmuma «Latavio» rokās. No 1999.gada lidostas attīstīšanu sāka SIA «Latgales Avio». Viens no uzņēmuma vadītājiem Viktors Kolotovs 2001.gadā žurnālistiem sacīja, ka nākamajā gadā plānots pabeigt darbu pirmo kārtu, kurā ieguldīts viens miljons ASV dolāru. Viņš tolaik teica, ka jau 2002.gada pavasarī noslēgšoties lidostas sertifikācijas process un sākšoties lidojumi. Līdz ar to Daugavpils kļūšot par daļu no maršruta Liepāja-Daugavpils-Maskava.
Tika prognozēts, ka ieguldītā nauda tikšot atpelnīta pirmajos četros lidostas darbības gados.
2006.gadā pašvaldības uzņēmums SIA «Daugavpils lidosta» no SIA «Latgales Avio» ieguva 231,77 hektārus zemes Locikos un piecas ēkas lidostas teritorijā. Darījums pašvaldībai izmaksāja 1 074 000 latus (1 528 165 eiro). Pikanta detaļa - no SIA «Daugavpils lidosta» puses darījumā iesaistīts Viktors Kolotovs, šoreiz jau kā pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis. Kredīts jāmaksā vēl līdz 2021.gadam, un aizdevuma procentu dēļ summa būs vēl lielāka.
Kāpēc šāds darījums notika? Daugavpili iedrošināja fakts, ka 2004.gadā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers bija apņēmies atklāt aviomaršrutu Rīga-Liepāja, un vēl vairākus gadus pēc tam Daugavpils lidostas atklāšana izskatījās visai cerīgi. Galu galā reģionālo lidostu attīstīšana bija ierakstīta valdības deklarācijā. Kompānijai «Ramboll» par 1,25 miljoniem latu tika pasūtīts liela apjoma pētījums ar mērķi novērtēt, cik perspektīva ir trīs Latvijas reģionālo lidostu attīstīšana Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī.
2007.gadā kompānija secināja, ka Daugavpils lidosta varētu specializēties kravu pārvadājumos. Lidostā plānoja ierīkot termināli, caur kuru gadā varētu transportēt 12-15 tūkstošus tonnu kravu.
Cerīga nākotne tika prognozēta arī pasažieru pārvadājumiem - ar noteikumu, ka tiks attīstīta infrastruktūra. Tad optimistiski varētu cerēt uz pusmiljonu(!) pasažieru gadā.
2007.gadā sākās lidlauka atjaunošana, un decembrī 1000 metru garais un 23 metrus platais skrejceļš tika sertificēts. Tas nozīmē, ka no tā laika varēja pieņemt nekomerciālos reisus un nelielus lidaparātus, piemēram, «Cessna» un «Paiper».
Taču tad sākās krīze... Daugavpils lidostas projekts no jauna aktualizējās 2012.gadā, kad Latgales pašvaldības apsprieda un apliecināja interesi par lidostu, kas darbotos visa reģiona interesēs. Taču premjers Valdis Dombrovskis vizītē Latgalē žurnālistiem sacīja, ka projekts nepamatoti sadārdzinās - sākotnēji tika runāts par trīs miljonu latu ieguldīšanu, bet tobrīd summa jau pārsniedza 20 miljonus.
Daugavpils dome iztērēja vēl apmēram miljonu eiro par lidostas perspektīvas novērtējumu un secināja:
līdz 2035.gadam pasažieru pārvadājumu apjomu varētu pakāpeniski palielināt līdz 175 tūkstošiem pasažieru gadā. Taču projektā jāiegulda ne mazāk par 20 miljoniem eiro. Vēlāk - no 50 līdz 60 miljoniem eiro.
Valdība Daugavpils lidostas infrastruktūras attīstīšanas projektu neatbalstīja - tas netika iekļauts Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020. gadam. 2013. gadā neizdevās piesaistīt arī Eiropas fondu naudu. Parādījās privātie investori, taču riskantajā projektā ieguldīt nesteidzās. Dažādos gados esot parādījusies interese no uzņēmējiem Krievijā, Spānijā un Kazahstānā.
2014.gadā Daugavpils domei nācās palielināt SIA «Daugavpils lidosta» kapitālu vēl par 170 000 eiro - bija jānomaksā zemes nodoklis un kredīts, ko 2006.gadā paņēma lidostas pirkšanai, kaut arī lidlauks un ēkas bija bēdīgā stāvoklī. 2015.gadā situācija kļuva vēl sliktāka - sertifikāts tika anulēts, līdz ar to lidojumi vairs nebija atļauti. Taču Daugavpils joprojām cer uz lidostas projekta īstenošanu. 2017.gada janvārī, kad Daugavpili apciemoja prezidents Raimonds Vējonis, vietējā vara cildināja reģionālās lidostas perspektīvu visa reģiona ekonomikas stimulēšanā.
Kas notiek tagad?
27.jūlijā SIA «Daugavpils lidosta» valde sanāksmē ar pilsētas domi izklāstīja lidostas reālo situāciju, saskaņā ar kuru atjaunošana ir tikpat kā neiespējama. Bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis sarunā ar rusTVNET norāda, ka pašlaik nenotiek mēģinājumi piesaistīt projektam valsts vai pašvaldības līdzekļus.
«Eiropas programmu reģionālajām lidostām nav, pašvaldība par pilsētas naudu nav gatava uzņemties lidostas attīstīšanu,» rezumē Lāčplēsis. «Ir vēl trešais ceļš - varbūt uzradīsies privātais investors.»
Pašreizējais Daugavpils mērs Rihards Eigims norāda: «Mēs esam gatavi tikties un runāt ar investoriem. Ja kāds tagad atnāktu, mēs ar prieku pārdotu šo lidostu par tādu summu, kāda mums pašlaik jāmaksā par kredītu. Atlikuši apmēram 600 tūkstoši, kuriem jāpieskaita vēl mūsu ieguldītie 1,5 miljoni. Tātad par diviem miljoniem esam gatavi šo lidostu atdot un par to aizmirst. Tas palīdzētu atgūt naudu, ko savulaik esam ieguldījuši Daugavpils lidostā. Mūsu uzdevums - četru gadu laikā censties atrisināt šo ļoti sāpīgo jautājumu. Tiesa gan, pagaidām nevar zināt, vai tas izdosies.»
Ja reāli investori 20 gadu laikā tā arī nav parādījušies, grūti noticēt, ka tuvāko četru gadu laikā kas mainīsies. Pagaidām teritorija izskatās gaužām bēdīgi - īpaši, ja ņem vērā, ka krūmiem aizaugušie skrejceļi, kas stāv neizmantoti, pašvaldībai (un tātad iedzīvotājiem) gadā izmaksā 140 000 eiro.
