Būt mājās, audzināt bērnus, rūpēties par ģimenes labsajūtu vai tomēr kāpt pa karjeras kāpnēm un pierādīt pasaulei sievietes spēku un varēšanu? Gandrīz ikviena sieviete kādā savas dzīves posmā nonāk līdz šādam jautājumam, vismaz garām ejot. Lēmums katrai jāpieņem pašai... bet vai tiešām vīrietim nav nekādas teikšanas? Aicinājām Latvijā pazīstamus vīriešus izteikt viedokli par sievietes lomu ģimenē.
Kāds ir jūsu viedoklis par sievietes lomu ģimenē? Ideāli, ja viņa ir mājsaimniece, kas rūpējas par bērniem, siltām vakariņām un tīru māju, vai tomēr pieņemams ir variants par sievieti karjeristi, iespējams, pat galveno apgādātāju ģimenē?
Valdis Melderis: «Neviena sieviete nav tikai mājsaimniece vai tikai karjeriste»
Man ir pieņemama tikai tāda loma, kurā sieviete ir laimīga! Neviena sieviete nav tikai mājsaimniece vai tikai karjeriste. Šajā jautājumā nav runa tikai par sievietēm, bet arī par vīriešiem, jo abiem ir iespēja izvēlēties, un tev savukārt ir iespēja izvēlēties - ar tādu gribi būt kopā vai ne. Manuprāt, ir pagājis tas laiks, kad vajadzētu stereotipiski dalīt tikai karjeristes vai tikai mājsaimnieces, jo sieviete, kas atrodas mājās, strādā, nevis sēž bezdarbībā: strādā virtuvē, ar bērniem, viņa ir skolotāja, viņa ir pavāre. Un tieši tas pats attiecas arī uz vīriešiem, šobrīd pasaulē tendence ir tāda, vismaz attīstītajās valstīs, ka arvien biežāk arī vīrieši kļūst par mājsaimniekiem.
Intars Busulis: «Vārdu «mājsaimniece» uzskatu par lamuvārdu»
Man nav nekas pret karjeristi, ne arī meiteni, kura rūpējas par bērniem, jo to uzskatu par pašu grūtāko un atbildīgāko darbu pasaulē. Kaut gan vārdu «mājsaimniece» uzskatu par lamuvārdu; tas ir līdzīgi kā ar vārdu «sētnieks» - arī to uzskatu par lamuvārdu. Mans tēvs arī ir sētnieks, bet sauc sevi par «ielu operatoru», arī vārdam «mājsaimniece» vajadzētu izdomāt kādu sinonīmu. Bet neiebilstu arī, ja vīrietis ir tas, kurš paliek mājās un rūpējas par bērniem, arī šāda situācija man ir bijusi. Esmu par, ja meitenei patīk tas, ko viņa dara, – kaut vai būt karjeristei un šaudīties pa birojiem, tas ir tikai forši. Tas, kas man ir vissvarīgākais – izaudzināt bērnus, lai viņi kļūst par labiem cilvēkiem, lai aiz manis un manas sievas paliek pēdas, lai ar cieņu nēsā mūsu uzvārdu un nav sabiedrības liekēži. Droši varu teikt, ka mūsu ģimenē galvenā ir mana Dārgā, esmu zem tupeles un man tas patīk!
Jānis Romanovskis: «Cilvēkam vispār dzīvē ir jādara tas, kas viņam patīk»
Patiesībā man ir vienalga, galvenais, lai viņai ir labi. Man negribas ielikt kaut kādos rāmjos to, kas sievietei būtu jādara, tas būtu jocīgi. Droši vien viss atkarīgs no sievietes iespējām, vēlmēm. Ja tas ir stāsts par iedomātu sievieti, tad jājautā viņai pašai, kā viņa jūtas, kādos apstākļos viņa dzīvo. Cilvēkam vispār dzīvē ir jādara tas, kas viņam patīk, un, ja viņš vēl ar to var nopelnīt naudu un uzturēt sevi, tad vispār ir forši.
Raimonds Zommers: «Esmu it kā par vidusceļu, bet arī tam kaut kad ir sākums un ir arī beigas»
Teiktu tā, ka vajadzētu iekļaut abus, proti, ja ģimenē vēl nav bērnu vai arī jau ir gana lieli, tad es esmu par modeli, ka abiem jāiet uz kopīgu mērķu sasniegšanu – abi strādā, abi iet vienu ceļu, vienā gājumā. Protams, kad piesakās bērni, sieviete vairāk kļūst par pavarda turētāju, it sevišķi bērna zīdīšanas vecumā, kad bez mātes klātbūtnes neiztikt. Attiecīgi ir neizbēgami, ka, esot mājās, sieviete rūpējas par ģimenes labsajūtu, svaigiem ziediem, smaržīgu māju, siltu sagaidīšanu. Esmu it kā par vidusceļu, bet arī tam kaut kad ir sākums un ir arī beigas. Ja runājam par iespējamību, ka sieviete ir galvenā ģimenes apgādniece, tad esmu par to, ka tā varētu būt, bet ne iepriekšminētajā gadījumā, kad bērns vēl ir mazs un viņam ir nepieciešams mātes siltums un mātes piens. Tamdēļ saprotu arī sievietes, kurām jau ir vairāki bērni, kuras izveidojušas savu karjeru un kuras neizvēlas pamest savu impēriju vēl kāda bērna dēļ.