Raimonds Zommers: «Esmu it kā par vidusceļu, bet arī tam kaut kad ir sākums un ir arī beigas»
Teiktu tā, ka vajadzētu iekļaut abus, proti, ja ģimenē vēl nav bērnu vai arī jau ir gana lieli, tad es esmu par modeli, ka abiem jāiet uz kopīgu mērķu sasniegšanu – abi strādā, abi iet vienu ceļu, vienā gājumā. Protams, kad piesakās bērni, sieviete vairāk kļūst par pavarda turētāju, it sevišķi bērna zīdīšanas vecumā, kad bez mātes klātbūtnes neiztikt. Attiecīgi ir neizbēgami, ka, esot mājās, sieviete rūpējas par ģimenes labsajūtu, svaigiem ziediem, smaržīgu māju, siltu sagaidīšanu. Esmu it kā par vidusceļu, bet arī tam kaut kad ir sākums un ir arī beigas. Ja runājam par iespējamību, ka sieviete ir galvenā ģimenes apgādniece, tad esmu par to, ka tā varētu būt, bet ne iepriekšminētajā gadījumā, kad bērns vēl ir mazs un viņam ir nepieciešams mātes siltums un mātes piens. Tamdēļ saprotu arī sievietes, kurām jau ir vairāki bērni, kuras izveidojušas savu karjeru un kuras neizvēlas pamest savu impēriju vēl kāda bērna dēļ.