Austrālijas Karaliskā komisija, kas izmeklē bērnu seksuālu izmantošanu, piektdien aicināja katoļu baznīcu atcelt obligāto prasību garīdzniekiem ievērot celibātu, kā arī lūdza saukt pie atbildības priesterus, kuri nebūs ziņojuši par grēksūdzes laikā dzirdētām liecībām par pedofiliju.
Komisija, kas kopš 2012.gada izmeklē katoļu baznīcas un citu institūciju reakciju uz bērnu seksuālu izmantošanu, nāca klajā ar savu pēdējo ziņojumu un 189 jaunām rekomendācijām.
Komisijai liecības sniedza vairāk nekā 8000 cilvēku, kuri bērnībā tikuši seksuāli izmantoti. 62% no tiem, kas seksuālu izmantošanu piedzīvojuši reliģiskās institūcijās, bijuši katoļi.
«Mēs esam secinājuši, ka katoļu baznīcas institūciju vadība gadu desmitiem pieļāva katastrofiskas kļūdas,» uzsvērts ziņojumā.
Komisija rekomendē, lai Austrālijas Katoļu bīskapu konference lūdz Vatikānu apsvērt iespēju atcelt obligātu prasību garīdzniekiem ievērot celibātu, to paredzot brīvprātīgā formā.
Bīskapu konferencei arī jālūdz Vatikānam viest skaidrību par to, vai uz grēksūdzes laikā iegūto informāciju par bērnu seksuālu izmantošanu attiecas nosacījums to neizpaust un vai grēku atlaišanu nozieguma pastrādātājam var atlikt, kamēr viņš nebūs pieteicies policijā.
Atšķīrās komisijā liecinājušo katoļu garīdznieku viedokļi par to, ko un vai vispār priesteri drīkst atklāt, ja tas uzklausīts grēksūdzē.
Kopumā komisija savos ziņojumos sniegusi 409 rekomendācijas, tostarp neziņošanu par bērnu seksuālu izmantošanu paredzēt kā kriminālnoziegumu. Likumam šādos gadījumos garīdznieku nevajadzētu pasargāt no saukšanas pie atbildības.
Komisija noskaidroja, ka baznīcas reakcija uz sūdzībām un bažām par garīdznieku rīcību Austrālijā bija «ārkārtīgi un satraucoši līdzīga».
Austrālijas Katoļu bīskapu konferences prezidents arhibīskaps Deniss Hārts norādīja, ka daudzām komisijas rekomendācijām «būtu ievērojama ietekme uz katoļu baznīcas un citu darbību Austrālijā».
Vatikāns jau tagad nopietni apsver komisijas izvirzītos jautājumus par grēksūdzes laikā dzirdētā neizpaušanas pakāpi un to, vai var atlaist grēkus pedofiliem, kuri nav pieteikušies policijā.
«Es nevaru pārkāpt solījumu ciest klusu. Sods ikvienam priesterim par klusuciešanas solījuma pārkāpšanu ir ekskomunikācija, izslēgšana no baznīcas,» paziņoja Hārts.
Viņš arī norādīja, ka rekomendācijas attiecībā uz celibātu tiks iesniegtas Vatikānam. «Es ticu, ka celibātam ir patiesa vērtība,» piebilda arhibīskaps.
Komisija noskaidroja, ka celibāts nav tiešs bērnu seksuālas izmantošanas cēlonis, tomēr tas ir veicinošs faktors, īpaši kopā ar citiem riska faktoriem.
«Mēs secinām, ka bērnu seksuālas izmantošanas risks pieaug, ja celibātu ievērojošiem vīriešiem garīdzniekiem ir privileģēta piekļuve bērniem noteiktos katoļu institūciju veidos, tostarp skolās, dzīvojamās institūcijās un draudzēs,» atzīts ziņojumā.
Austrālijas premjerministrs Malkolms Tērnbuls, kurš pats ir katolis, aicināja visus austrāliešus izlasīt komisijas secinājumus, atzīstot, ka komisija ir «atmaskojusi nacionālo traģēdiju».
Pedofilijā jau ticis apsūdzēts kardināls Džordžs Pells, kurš ir Vatikāna galvenais finanšu konsultants un visaugstākā ranga katoļu garīdznieks no Austrālijas. Pells noliedzis vainu izvirzītajās apsūdzības.
Katolicisms ir lielākā konfesija Austrālijā.
