Konkrētu atalgojuma pieauguma garantiju pēc 2019.gada neiekļaušana Veselības aprūpes finansēšana likumā ir «cūcība un nodevība» no deputātu puses, tik kritiski izteicās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Šodien tika noraidīts iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izteiktais ierosinājums noteikt, ka vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Keris sacīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas liela daļa «ar pilnām mutēm» teica, ka mediķiem ir vajadzīgs pienācīgs atalgojums un beidzot jārisina cilvēkresursu problēmas, bet, kad tas bija jāiestrādā likumprojektā, pēkšņi politiskās gribas tam vairs neatradās. Pēc Kera domām, tas ir nožēlojami un vērtējama kā neattaisnojama kļūda, īpaši, ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija plāno ar atvieglotiem nosacījumiem uzņemt mediķus no trešajām pasaules valstīm.
Tomēr par spīti šim deputātu lēmumam, Keris pozitīvi vērtē likumā ierakstīto, ka 2020.gadā veselības nozares finansējumam jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Tā ir liela uzvara, bet, protams, visiem kopā būs jāstrādā, lai tas, kas uzrakstīts uz papīra, tiktu īstenots arī dzīvē,» piebilda Keris.
Kaut arī viņam nav īstas pārliecības, ka politiķi pieturēsies pie šī solījuma, Keris norādīja, ka, «ja politiķi uzskatīs, ka visiem nav viens likums un viena taisnība un ka likums nav jāpilda, tad tādus politiķus laikam vairāk nevajadzēs ievēlēt, un tās ir visvienkāršākās zāles, lai nodrošinātu, ka likums strādā.»
Salīdzinot Saeimā iesniegto un galīgajā lasījumā pieņemto likumprojektu, Keris teica, ka puse no pirmreizējā projekta varianta ir īstenota, tostarp noteikts, ka nozares finansējums 2020.gadā sasniegs 4% no IKP.
Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
