Šonedēļ Hāgas tribunāls piesprieda mūža ieslodzījumu par «Bosnijas miesnieku» iesauktajam Ratko Mladičam, atzīstot viņu par vainīgu genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Bosnijas kara laikā. Taču Mladiča dzimtajā ciemā Božanovičos bijušo Bosnijas serbu armijas komandieri joprojām uzskata par varoni, vēsta aģentūra «Reuters».
Aģentūras fotogrāfi Bosnijas un Hercegovinas teritorijā esošajos Božanovičos viesojās pirms ANO tiesnešu sprieduma nolasīšanas. Tur viņi sastapa Mladiča brālēnu Dusko, kurš kopā ar draugiem iedzer improvizētā bārā. Pie sienas karājas Mladiča ģīmetne ar uzrakstu «varonis».
«Viņš nenogalināja cilvēkus. Kara laikā viņš sapulcēja musulmaņu kaimiņus no tuvējā ciema un laikus brīdināja, lai viņi dodas prom,» sacīja Dusko Mladičs. Viņa viedoklis gan krasi atšķiras no Hāgas tribunāla secinājumiem pēc vairākus gadus ilgušas izmeklēšanas.
Ciemā joprojām dzīvo vairāki Mladiča radinieki, kuri glabā albumus ar vecām ģimenes fotogrāfijām un pie sienām karina bijušā komandiera portretus. Lauku ciemā ir Mladiča vārdā nosaukta iela.
«Es būtu laimīgāks, ja viņš nomirtu pirms sprieduma,» sacīja Mladiča brālēns Mile. «Tad mēs ciemā viņam uzstādītu lielu pieminekli un uzrakstītu patiesību. Tas, kas notiek tagad, nav taisnība. Tie ir meli. Ģenerālis nav vainīgs.»
Mladičs notiesāts par genocīdu saistībā ar Srebrenicas asinspirts sarīkošanu. 1995.gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Mladičs notiesāts arī par 44 mēnešus ilgušo Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumu, kura laikā gāja bojā 10 000 cilvēku.
Sarežģītā lieta tika izskatīta vairāk nekā piecus gadus, tajā liecināja teju 600 cilvēku un tika sniegti vairāk nekā 10 000 pierādījumu.
Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs pēc Mladiča sprieduma nolasīšanas aicināja Serbijas iedzīvotājus «raudzīties nākotnē, domāt par miera un stabilitātes saglabāšanu reģionā, neslīgt asarās par pagātni, bet veidot citādāku un labāku nākotni».
